Ievads
Ugunsgrēks ir stihiska degšana, kas rada ekoloģiskus un materiālus zaudējumus, apdraud cilvēku veselību un dzīvību, nodara kaitējumu sabiedrības un valsts interesēm.
Ļoti bīstamas sekas ir ugunsgrēkiem naftas atradnēs un tās pārstrādes rūpniecībā, ķīmiskajās rūpnīcās, atomelektrostacijās. Avārija Černobiļas AES, Bhopalā, tankkuģa avārija uz Volgas upes – tās ir katastrofas, kas liek cilvēcei pārdomāt attiecības ar dabu. Šo katastrofu sekas ir jūtamas ilgus gadus un pat gadu simtus. Tieši tāpēc rūpēties par ugunsdrošību ir jebkura sabiedrības locekļa pienākums un tas tiek veikts visas valsts mērogā.
Darbā vislielākā uzmanība ir pievērsta ugunsgrēkiem mežos. Tā mūsdienās ir aktuāla problēma, jo mežu sabiedrībām ir nozīmīga loma dabas ekosistēmu normālā funkcionēšanā. Šīs ekosistēmas uzņem antropogēnās darbības rezultātā radušos atmosfēras piesārņojumu, pasargā augsni no erozijas, regulē gruntsūdeņu līmeni. Meža platību samazināšanās izjauc skābekļa un oglekļa riņķojumu biosfērā. 99,5% ugunsgrēku mežā izcēlušies cilvēka apzinātas vai neapzinātas rīcības dēļ un tikai atsevišķos gadījumos dabas faktoru – zibens rezultātā.
Uguns, atšķirībā no pārējām dabiskām parādībām, ir plaša mēroga traucējums, kas vienlaidus plašā audzes teritorijā rada ievērojamas izmaiņas. Pēc postošās ietekmes platībā mainās apgaismojums, mitruma un temperatūras režīms, kas, respektīvi, traucē normālu ekosistēmu funkcionēšanu.
Viens no vides problēmu cēloņiem ir sabiedrības ekoloģiskas izglītības trūkums. Jauno tehnoloģiju ietekme uz vides kvalitāti atkarīga no katra cilvēka zināšanām, attieksmes, rīcības. Tāpēc ekoloģiskā izglītība ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kurš var nodrošināt cilvēces ilgtspējīgo un līdzsvaroto attīstību. Tā kā iedarbībai uz vidi nav ierobežojošu faktoru, tad viss balstās uz cilvēka apziņu. Apkārtējās vides situācijas optimizēšanai jāsākas ar cilvēka apziņas transformāciju, jo visus vides jautājumus risina cilvēks un to atrisināšana atkarīga no pieņemtā lēmuma. Svarīgs aspekts ir arī cilvēku vienaldzība attiecībā pret lietām, kas saistītas ar dabu, dabas aizsardzības pasākumiem. Lielākā sabiedrības daļa nesaista dabu ar sevi. Cilvēkiem nav izstrādājusies apziņa par to, ka mēs esam atkarīgi no dabas. Tieši no tā, kādu vidi mēs radām ap sevi, ir atkarīgas mūsu eksistences iespējas. Apdraudot dabu un pastāvīgi to piesārņojot, mēs atņemam sev iespēju dzīvot tīrā, sakoptā vidē.
Diplomdarba mērķis: noteikt meža ugunsgrēka Austrumlatgales virsmežniecības Viļānu mežniecībā rezultātā radušos materiālos zaudējumus, vides piesārņojumu, tā ietekmi uz ekosistēmu funkcionēšanu.
Diplomdarba uzdevumi:
1. veikt ugunsgrēku veidu raksturojumu un salīdzinājumu;
2. veikt ugunsdrošības ievērošanu reglamentējošo likumdošanas aktu un normatīvo dokumentu izpēti;
3. izpētīt biežākos ugunsgrēku rašanās cēloņus;
4. analizēt meža ugunsgrēku Austrumlatgales virsmežniecības Viļānu mežniecībā un noteikt tā ietekmi uz apkārtējo vidi;
5. aprēķināt radušos zaudējumus ugunsgrēkā nopostītajām Austrumlatgales virsmežniecības Viļānu mežniecības mežaudzēm;
6. izpētīt ugunsgrēku attīstības dinamiku un analizēt meža, kūlas ugunsgrēku ietekmi uz apkārtējo vidi;
7. aprakstīt iespējamos preventīvos pasākumus meža ugunsgrēku ierobežošanai;
8. aprakstīt iespējamos seku likvidācijas pasākumus.
Pētījuma priekšmets
Meža ugunsgrēku radītais vides piesārņojums.
Pētījuma objekts
Ugunsgrēki Latvijā un pasaulē, avārijas AES un naftas pārstrādes uzņēmumos. Akcentēta tiek tieši meža ugunsgrēku ietekme uz vidi.
Pētījuma hipotēze
Ugunsgrēku rezultātā rodas piesārņojums, kas būtiski ietekmē apkārtējās vides stāvokli. Tie var izraisīt ekosistēmu bojāeju, pastiprināt “siltumnīcas efekta” rašanos, apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību.
…
