Domāju, ka nav tādu cilvēku, kuri droši varētu apgalvot, ka nekad mūžā nav izjutuši morālās ciešanas, jo mūsu dzīves iekārtošana ir sarežģīts process, kura pilnveidošanā sasniegt ideālu praktiski nav iespējams. Cilvēkam ir ciešas saites ar sociālo iekārtu, liela atkarība no valsts un sabiedrības un līdz ar to bieži rodas situācijas, ka indivīds sastopas ar dažāda veida pāri nodarījumiem, kuri tam sagādā morāla rakstura ciešanas.
Saeima 2006.gada 26.janvārī pieņēma un Valsts prezidents 2006.gada 9.februārī izsludināja likumu, ar kuru izdarīti grozījumi Latvijas Republikas Civillikuma 1635.pantā. Šī panta jaunā redakcija nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas1.
Likās, ka beidzot likumdevējs ir noformulējis to, ar ko jāsaprot morālais kaitējums, jo pirms 2006.gada 26.janvāra varējām runāt, ka Latvijas Republikas normatīvie akti nepazīst morālo kaitējumu vai aizsargā personu tikai izņēmuma gadījumos, kad tieši to paredz likums.
Morālais kaitējums ir viens no civiltiesiskā aizskāruma seku veidiem, kas iestājas personiskā aizskāruma gadījumā. Lai gan ikdienā, gan arī normatīvajos aktos termins „morālais kaitējums” nav retums, taču tiesu praksē, līdz 2006.gada 26.janvāra grozījumiem Latvijas Republikas Civillikuma 1635.pantā, šādas prasības bija retums. Domājams, ka ne jau tādēļ, ka mūsu sabiedrība kļuvusi tik civilizēta, ka morālā kaitējuma nodarīšana ir reta parādība, bet gan tādēļ, ka mūsu sabiedrība joprojām ir materiālisma iespaidā, kā arī saglabājies padomju iekārtas, kura neatzina morālā kaitējuma mantisko atlīdzību, psiholoģiskais mantojums. Mantiska rakstura kaitējums, piemēram, materiālie zaudējumi, ir saprotama un vienkārši iztiesājama lieta, turpretī, pārdarījums cilvēka godam un cieņai vai citas morālas un fiziskas neērtības ir grūti novērtējams naudas izteiksmē. Manuprāt, garīgās vērtības noteikti ir atzīstamas par pārākām par mantiskajām lietām. Ārvalstu tiesībās un tiesu praksē morālā kaitējuma tiesību institūts ir ļoti plaši piemērots.
Aktualitātes pamatojums : Autora izvēlētā tēma ir aktuāla tieši šobrīd, jo pēc 2006.gada 1.marta, kad stājās spēkā minētie grozījumi Civillikuma 1635.pantā tiesās ir ievērojami pieaudzis prasību skaits par kompensācijām par morālo kaitējumu. Rīgas apgabaltiesas tiesvedībā vien atrodas deviņas prasības, kurās lūgts piedzīt kompensācijas par kopumā vairāk nekā par astoņiem miljoniem latu par tuvinieku zaudēšanu un sakropļošanu Talsu traģēdijā. Vairākas tiesas sēdes par Talsu traģēdijas lietu ir notikušas un tiesa ir piedzinusi no valsts par labu prasītājiem kompensācijas, lai arī samazinot to sākotnējo apmēru desmitkārtīgi. Šie spriedumi vēl nav stājušies spēkā, jo tos apelācijas kārtībā ir pārsūdzējis atbildētājs. Kā uzsvēris Talsu traģēdijā cietušo ģimeņu advokāts A.Alliks, ka arī šāds spriedums ir solis uz priekšu, jo, viņuprāt, pirms pieciem gadiem tiesa prasību būtu noraidījusi pilnībā.…
