No visām mākslām vismasveidīgākā, visdemokrātiskākā, asociācijām visbagātākā māksla – mūzika skan gandrīz visu dienu gan muzikālos, gan nemuzikālos radio vai televīzijas raidījumos. Tā pavada cilvēku no šūpuļa līdz dzīves beigām, sagādājot daudz laimīgu, priecīgu pārdzīvojumu Diemžēl ne vienmēr mūzika veic ētiski estētiskās audzināšanas funkcijas. Dažāda mūzika var dažādi ietekmēt cilvēku. Viena un tā pati mūzika iedarbojas dažādi uz dažādiem cilvēkiem un pat uz vienu un to pašu cilvēku dažādos apstākļos. Protams, daudz kas arī atkarīgs no cilvēka sagatavotības, muzikālās dzirdes, no augstākā nervu darbības tipa un citiem faktoriem.
Audzināšanas procesā ar mūzikas tēlu palīdzību mūzika iedarbojas uz bērna jūtām, kas savukārt palīdz veidot bērna apziņu un domāšanu, bagātina viņa garīgo pasauli. Izvēle gan ir atšķirīga – atkarībā no vecuma, rakstura, skaņu mākslas izpratnes un vispārējās inteliģences līmeņa.
Diemžēl ne vienmēr bērnu mūzikas uztverei kā darbības veidam tiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Strādājot pirmsskolas izglītības iestādē, redzu, ka bērniem ir par maz tikai ar muzikālajām nodarbībām vien.
B. Vikmane raksta, ka bez attīstītas mūzikas uztveres nav iedomājami ne bērnu muzikālās darbības veidi (dziedāšana, bērnu mūzikas instrumentu spēle, muzikāli ritmiskās kustības), ne arī muzikāli estētiskās apziņas veidošanās. Bieži vien muzikālās audzināšanas nodarbībās izpaliek mūzikas klausīšanās, jo tā netiek uzskatīta par svarīgu mūzikas nodarbības sastāvdaļu.(22;28)
Pēc iepriekš rakstītā var secināt, ka, no vienas puses, muzikālā izglītība nodrošina iespēju bērnam pilnvērtīgi attīstīties gan emocionāli, gan intelektuāli; bet, no otras puses, tās ietekme sabiedrībā un arī pedagoģiskajā procesā netiek uztverta pietiekami nopietni, un mūzikas dabiskais attīstītāj potenciāls netiek izmantots. Neveicinot muzikālo prasmju attīstību attiecīgajā vecumposmā, tās var palikt neattīstītas vispār.
Muzikālās audzināšanas uzdevumu risināšanā svarīga ir arī paša bērna muzikālā darbība, kas var realizēties vai nu pieaugušā vadībā, vai pēc paša iniciatīvas. Bērna muzikālā pieredze un muzikālā darbība ir savstarpēji cieši saistītas un nozīmīgas muzikālās audzināšanas sfēras. Muzikālā pieredze ietekmē bērna darbību, savukārt darbošanās procesā apgūtās iemaņas un prasmes rosina uztvert jaunus muzikālus iespaidus ar lielāku interesi un izpratni.
Balstoties uz muzikālās audzināšanas galveno uzdevumu – izaudzināt muzikāli kulturālu cilvēku, kura dzīvē mūzikai ir liela nozīme, kur mūzikas pasākumu apmeklēšana kļūst par nepieciešamību, jo viņš ir iemācījies izjust mūzikas iedarbības spēku, iemācījies dziļi uztvert mūziku, savā bakalaura darbā vēlos izanalizēt un pierādīt to, cik būtiski ir veidot bērnam attieksmi pret mūziku nevis kā izklaidēšanās līdzekli, bet gan kā kultūras vērtību. Lai to varētu sasniegt, ir nepieciešams jau no dzimšanas veidot mērķtiecīgu mūzikas uztveri. Tāpēc bakalaura darbam izvēlējos tēmu:
Muzikālo prasmju attīstības iespējas pirmsskolas vecuma bērniem mūzikas uztveres procesā.
Pētījuma objekts: mūzikas apguve pirmsskolas izglītības iestādē.
Pētījuma priekšmets: pirmsskolas vecuma bērnu muzikālo prasmju pilnveide mūzikas uztveres procesā.
Pētījuma mērķis: teorētiski analizēt muzikālo prasmju būtību un praktiski noteikt to attīstīšanas iespējas 5-6 gadu veciem bērniem mūzikas uztveres procesā.
Hipotēze: ja bērniem sistemātiski un mērķtiecīgi tiek dota iespēja klausīties daudzveidīgu mūziku, tad daudzpusīgos, atkārtotos vingrinājumos tiks attīstītas muzikālās prasmes pirmsskolas izglītības iestādē.
Pētījuma uzdevumi.
1.Izanalizēt psiholoģisko, pedagoģisko un metodisko literatūru.
2.Izstrādāt kritērijus bērna emocionālās attieksmes noteikšanai pret dažāda stila mūziku.
3.Noskaidrot muzikālo prasmju attīstības iespējas pirmsskolas izglītības iestādē.
4.Konstatēt vecāku viedokļus par mūzikas pielietojumu un tās izpratni ģimenē.
5.Apkopot pētījuma rezultātus.
6.Pētījuma metodes:
1. Teorētiskās literatūras analīze.
2. Vecāku anketēšana.
3. Bērnu prasmju testēšana.
4. Praktiskā darbība.
Pētījuma bāze: Rīgas XXX. pirmsskolas izglītības iestāde.
Pētījuma izstrādes laiks: 2005.09. - 2006.09.
Mūzika ir mākslas veids, kas atspoguļo īstenību skaņu mākslas tēlos un izsaka cilvēka domas un emocijas dzirdamā formā, iedarbojas uz cilvēka psihi ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību. Daudzos aspektos mūzika ir analoģiska runas intonācijai, kur cilvēka noskaņojums un viņa emocionālā attieksme pret pasauli tiek izteikta ar balss skanējuma modulāciju palīdzību. Mūzika palīdz veidot cilvēka estētisko gaumi un ideālus, attīsta emocionālo iejūtību. Tā ir rakstīts „Latvijas padomju enciklopēdijā.”(7; 57)
Enciklopēdijā ”Mūzika” autori mūziku definē šādi:„viens no mākslas veidiem, kura pamatā ir skaņu kombinācijas ar mērķi panākt formas skaistumu un domu vai jūtu izpausmi”.(12;8)
Manuprāt, šis formulējums šķiet pieņemams, lai gan tas tomēr ir nepilnīgs, jo izslēdz domu, ka arī viena augstuma skaņu virknējums var kļūt mūzika. Ne velti, kā rakstīts šajā pašā enciklopēdijā: „ķīniešu mūziķi var klausīties vienas pašas tālumā gaistošas zvanu skaņas rezonansē, un viņiem tā ir mūzika”.(12;8 )…
