Kopš Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 1990.gada maijā Latvijas tautsaimniecībā ir notikušas visai nozīmīgas pārmaiņas. Pāreja no plānveida saimniecības uz tirgus ekonomikas saimniecību ir izraisījusi būtiskas izmaiņas ekonomiskajā situācijā. Izņēmums nebija arī valsts nodokļu sistēma kā valsts fiskālās sistēmas sastāvdaļa. Kā zināms, tad nodokļi ir galvenais valsts ieņēmumu avots, sniedzot nepieciešamos resursus tās pārvaldes aparāta uzturēšanai un funkciju nodrošināšanai.
Mūsdienās valsts, veiksmīgi izmantojot budžeta līdzekļus, var gan stimulēt tās ekonomisko izaugsmi, gan arī mīkstināt negatīvos procesus tautsaimniecībā. Tātad valsts ekonomiskās politikas realizēšanā valsts budžetam un tā ienākumu iekasēšanai ir būtiska loma.
Nodokļu sistēmai jābūt pakļautai tautsaimniecības attīstībai, tai jāmainās līdzi ekonomiskajai situācijai valstī, apmierinot gan valsts, gan to iedzīvotāju intereses. Tā nedrīkst izjaukt efektīvu resursu sadali valsts ekonomikā. Pretējā gadījumā var tikt veicināta kapitāla aizplūde no valsts, tādā veidā samazinot arī nodokļu ieņēmumus budžetā, kā rezultātā tiek bremzēta ekonomikas attīstība kopumā. Kaut arī nodokļu ieņēmumu apjoms pa gadiem palielinās, tomēr vēl joprojām pastāvošā nespēja apkarot ēnu ekonomikas sektoru, rada nozīmīgu finansu resursu trūkumu valstī, sekām atspoguļojoties arī tautsaimniecības ekonomikā un sociālajā sfērā. Joprojām neapzināta paliek nenomaksāto nodokļu daļa, liecinot par būtiskām problēmām nodokļu iekasēšanā.
Protams, Latvijā ir vēl diezgan jauna nodokļu sistēma. Pēc neatkarības pasludināšanas Latvijā sākās intensīvs darbs valsts budžeta tiesisko pamatu izstrādāšanā, kad tika arī sastādīts un stājās spēkā pirmais likums “Par nodokļiem un nodevām”. Ar laiku ekonomikas attīstība izvirzīja jaunas prasības nodokļu sistēmai un 1995.gadā tika sākta nodokļu sistēmas pilnveidošana. Šo desmit gadu laikā nodokļu politika ir bieži mainīta, mēģinot to vislabāk piemērot Latvijas vajadzībām un iespējām. Pilnveidojot nodokļu sistēmu, svarīgi ir novērtēt dažādu nodokļu veidu ietekmi, kā uz uzņēmējdarbību, tā arī uz iedzīvotāju ienākumiem un patēriņu.
Nepieciešams atzīmēt, ka arī nodokļu administrēšanas iestādes – Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk –VID) – pārstrukturizēšanās šajā periodā ir bijis viens no iemesliem, kādēļ ir kavējies process ar nodokļu administrēšanu un iekasēšanu, kaut arī jāpiemin, ka tieši meklējot labāko struktūru var uzlabot šo procesu.
Vēl viens process, kas radīja papildus slodzi uz nodokļu iekasēšanu un nodokļu likumdošanas izstrādi, ir iestāšanās Eiropas Savienībā. Sakarā ar to, bija nepieciešams veikt daudz būtisku izmaiņu kā nodokļu likumdošanā, tā arī administrēšanā, kas bija jāpiemēro kā Latvijas uzņēmumu tā arī Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumu vajadzībām un interesēm.
Jāatzīmē, ka ir būtiski ne tikai efektīvi iekasēt nodokļus, bet ar to palīdzību arī veicināt tautsaimniecības ekonomisko aktivitāti, stimulējot uzņēmējdarbības attīstību. Jo veiksmīgāki būs priekšnosacījumi uzņēmējdarbības attīstībai, jo lielāki būs tās ienākumi, jo lielāks būs iekasējamo nodokļu ieņēmumu apjoms budžetā. Līdz ar to valsts pilnvērtīgāk varēs veikt savas funkcijas, veicinot tautsaimniecības attīstību kopumā, kā arī ceļot iedzīvotāju labklājības līmeni.
Tēmas aktualitāte ir saistīta ar nepilnībām un trūkumiem ne tikai nodokļu administrēšanā VID, bet arī likumdošanā, kas tiešā veidā ietekmē nodokļu iekasēšanu.
darba mērķis ir uz nodokļu ieņēmumu analīzes, administrēšanas un iekasēšanas problēmu izvērtēšanas pamata izstrādāt priekšlikumus nodokļu administrēšanas un iekasēšanas uzlabošanai VID.
Ņemot vērā izvirzīto mērķi, tā sasniegšanai tiks veikti sekojoši uzdevumi:
1)speciālajā ekonomiskajā literatūrā un citos informācijas avotos iepazīties ar nodokļu administrēšanas būtību;
2)noskaidrot VID kā nodokļu administrācijas pienākumus, uzdevumus un tiesības;
3)izpētīt nodokļu administrēšanas procesu VID;
4)analizēt nodokļu ieņēmumus, apskatot katru nodokli atsevišķi, noskaidrojot un izvērtējot faktorus, kas ietekmē nodokļu ieņēmumu iekasēšanu;
5)izvērtēt nodokļu administrēšanas uzlabošanas iespējas VID;
6)balstoties uz nodokļu ieņēmumu analīzes, nodokļu administrēšanas un iekasēšanas problēmu izvērtēšanas pamata izstrādāt priekšlikumus nodokļu administrēšanas un iekasēšanas pilnveidošanai VID.
darba novitāte ir funkciju un darba procesu pilnveidošanas iespējas nodokļu administrēšanas un iekasēšanas problēmu novēršanai VID.
Lai visaptveroši konstatētu problēmas ar nodokļu administrēšanu un iekasēšanu saistītos aspektos, darba izstrādē tiek izmantotas ekonomiskās un statistiskās analīzes metodes, un tās balstās uz loģiskās analīzes metodoloģiju.…
