Nodokļu pastāvēšana ir saistīta ar valsts pastāvēšanu. Katrai valdībai jāatrod līdzekļi valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai un tā svarīgāko funkciju veikšanas nodrošināšanai. Valdības funkciju veikšana ir galvenais nodokļu pastāvēšanas attaisnojums, veicinot nodokļu iekasēšanu, kas ir svarīga valsts aktivitāte saistīta ar izmaksām.
Nodokļi ir uzskatāmi par objektīvo nepieciešamību, jo tas ir sākums sabiedrības pakāpeniskai attīstībai. Balstoties uz noteiktiem apstākļiem, valsts izveido atbilstošu nodokļu sistēmu, pilnveidojot tās struktūru un funkcionēšanas mehānismu valsts finanšu sistēmā.
Šobrīd spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma pamatā balstās uz 1995.gadā veiktās nodokļu reformas rezultātā pieņemtajiem nodokļu likumiem, kas turpmākajā laika periodā ir arī būtiski grozīti, vai pieņemti no jauna.
1995.gada nodokļu reforma tika realizēta, lai sasniegtu divus galvenos mērķus:
1. Nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus un finansētu prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus, kā arī ierobežotu fiskālo deficītu;
2. Veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, sekmējot godīgu konkurenci, atsakoties gan no nepamatotiem atvieglojumiem, gan no augstām nodokļu likmēm atsevišķiem ekonomikas sektoriem.
Nodokļu reformas rezultātā, veicinot ekonomisko attīstību, uzsvars tika likts uz patēriņa, nevis ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas stimulēja uzkrājumu un investīciju pieaugumu valstī.
Pasākumu kopums ekonomikas attīstības regulēšanai veido valsts nodokļu politiku.
Nodokļu politika bija, ir un paliks viena no lielākajām problēmām jebkuras valsts attīstībā. Lielas nodokļu likmes nesekmē ražošanu un mazina ieinteresētību pelnīt un veicina ienākumu slēpšanu, bet mazas nodokļu likmes mazina valsts attīstību un apgrūtina gan jaunās paaudzes, gan veco ļaužu nodrošināšanas iespējas.
Nodokļi dod iespēju valdībai nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriskajām precēm, pakalpojumu sniegšanu, taču tas neveicina aktīvāku vai lielāku nodokļu maksāšanu. Nodokļu nemaksāšana negatīvi atspoguļojas ekonomikā, sociālajā sfērā un budžetā, tāpēc valdībai, veidojot nodokļu politiku, jārīkojas piesardzīgi, lai neradītu spriedzi sabiedrībā, ekonomikā un attieksmē pret valdības veidoto politiku.…
