SECINĀJUMI
Izšķir trīs vietniecības veidus- atklāto, kluso, neuzdoto. Atklātā vietniecība- pārstāvība, kad pārstāvis atklāj trešajām personām to personu, kuras vietā viņš darbojas vai no darījuma noslēgšanas apstākļiem tas ir redzams. Klusā vietniecība, kad vietnieks neizpauž darījuma partneriem atvietojamo personu un pats kļūst par darījuma dalībnieku. Neuzdotā lietvedība, kad darbības citas personas labā notiek bez šīs personas ziņas. Svarīgi nošķirt vietniecību no pārstāvības līdzēju attiecībās pret trešajām personām vērtējot pilnvarnieka darbības tiesiskās sekas. Pārstāvja noslēgtais līgums rada tiesības un pienākumus atvietojamam, ja vien pārstāvis nepārkāpj varas robežas, bet vietnieka (klusajā vietniecībā) noslēgtie līgumi atvietojamā vietā, bet ne viņa vārdā, pienākumu un tiesību ziņā ir spēkā tikai noslēdzējam, nevis atvietojamam, arī ja šī klusā vietniecība kļūst zināma, darījuma noslēdzējs ar to nevar uzlikt aizvietojamam nekādus pienākumus.
Par pārstāvi var būt jebkurš tiesību subjekts- fiziska vai juridiska persona ar izņēmumiem, par pārstāvi nevar būt rīcībnespējīga gara slimības dēļ persona. Par pārstāvi nedrīkst būt nepilngadīgie ar izņēmumu, ja stājušies darba attiecībās saskaņā ar Darba likuma noteikumiem, drīkst pārstāvēt darba devēju. Personas, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, nedrīkst būt savas ģimenes locekļu likumiskie vai līgumiskie pārstāvji un nedrīkst būt trešo personu pārstāvji attiecībās ar saviem ģimenes locekļiem.
Tiek izdalīti divi pārstāvības veidi- likumiskā pārstāvība un līgumiskā pārstāvība un atšķirību starp šiem diviem pārstāvības veidiem nosaka pārstāvības tiesību rašanās pamats. Likumiskās pārstāvības tiesību rašanās pamats ir likums, bet līgumiskās pārstāvības pamatā ir attiecīgs pilnvarojums. Likumiskā pārstāvība tiek pamatota ar likumu un likumiskās pārstāvības izcelšanās ir saistīta ar juridiskiem faktiem, piemēram, bērna dzimšana vai persona ar tiesas spriedumu atzīta par rīcības nespējīgu, vai kapitālsabiedrības reģistrācija, likvidācija, maksātnespēja.
Kā atsevišķu pārstāvības veidu pēc izcelšanās pamatiem var izdalīt pārstāvību, kas izriet no statūtiem, nolikumiem. Pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, nav saistoši trešajām personām.
Pārstāvībā, kas izriet no likuma:
1) tēvs un māte uz aizgādnības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi. Ja bērnam nav viņa dabiskie aizbildņi, viņu pārstāv saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu iecelts aizbildnis;
2) personas, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ pārstāv aizgādnis, kas iecelts saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu;
3) ja IK nav pilnīga rīcībspēja vai tas pasludināts par rīcībnespējīgu, IK pārstāv aizbildnis vai aizgādnis, kas iecelts saskaņā ar Bāriņtiesas lēmumu;
4) komercsabiedrību likumiskie pārstāvji ir personālsabiedrību (pilnsabiedrību vai komandītsabiedrību) biedri ar pārstāvības tiesībām un kapitālsabiedrības (SIA vai AS) valdes locekļi, kurus ievēl dalībnieku sapulce. Sabiedrību statūtos noteiktie pārstāvības ierobežojumi nav spēkā attiecībā pret trešajām personām;
5) komercsabiedrību likvidācijas gadījumā, tās pārstāvis ir likvidators;
6) komercsabiedrības maksātnespējas procesā, tās pārstāvis ir administrators;
7) valsts un pašvaldības pārvaldes organizācija tiek noteikta nolikumā;
8) reliģisko organizāciju pārstāvība tiek realizēta saskaņā ar attiecīgās reliģiskās organizācijas nolikumu.
Līgumiskās pārstāvības tiesiskais pamats ir civiltiesiskās attiecības. Līgumisko pārstāvību noformē ar pilnvaru un/vai pilnvarojuma līgumu. Pārstāvībā, kas izriet no līguma pārstāvības apjoms ir brīvi nosakāms.
Pilnvaru var izdot jebkurā formā- vienkāršā rakstiskā, notariālā, mutiski, ar konkludentām darbībām. Rakstiskā forma nepieciešama darbībām ar trešajām personām. Obligāta rakstiska forma ir prokūrai. Prokūra ir vienīgā pilnvara, kas tiek reģistrēta publiskā reģistrā- komercreģistrā. Darbībām ar trešajām personām obligāta forma ir notariālā akta veidā apliecināta.
…
