Kopš neatkarības atjaunošanas mūsu valsts ekonomikā notikušas būtiskas pārmaiņas. Tās saistītas ar pāreju no sociālistiskās saimniekošanas principiem uz tirgus attiecībām, realizējot Latvijas politisko mērķi – kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Integrēšanās procesa sekmīgā norisē liela loma ir valsts pārvaldes institūcijai – Valsts ieņēmumu dienestam, kura darbības rezultātā valsts budžetā ienāk nodokļu maksātāju nauda nodokļu veidā.
Nodokļu administrēšana ir vienīgā pasaulē zināmā metode, kā realizēt sociālā taisnīguma principu sabiedrībā. Nodokļu maksāšana ir viens no valsti un sabiedrību stabilizējošiem faktoriem, tāpēc liela nozīme ir to iekasēšanai pilnā apmērā un noteiktajos termiņos.
Valsts ieņēmumu dienestam modernizācijas gaitā ir jāpanāk, lai nodokļu maksātāji to pazītu kā modernu iestādi un cienītu par tā taisnīgumu, godīgumu un profesionalitāti.
Diplomdarba tēmas “Pārvalde valsts ieņēmumu nodrošināšanas jomā” izvēli noteica sekojoši apstākļi:
ar nodokļu administrēšanu saistītās problēmas ir maz pētītas;
Valsts ieņēmumu dienestā, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, notiek modernizācija, kas rada pārmaiņas gan nodokļu administrēšanā, gan
Valsts ieņēmumu dienesta struktūrā.
Diplomdarba mērķis ir analizēt, kā principus, kas jāievēro valsts pārvaldes institūciju darbībā, piemēro Valsts ieņēmumu dienests, pētot, kā attīstās nodokļu administrēšana, atklājot pozitīvās pārmaiņas, kas radušās, ieviešot Eiropas Savienības standartus, un trūkumus gan normatīvajos aktos, gan arī to piemērošanā Valsts ieņēmumu dienesta darbībā pārejas periodā no sociālistiskās uz tirgus ekonomiku.
Diplomdarbs izstrādāšanā izmantoti Latvijā spēkā esošie normatīvie akti (likumi, Ministru kabineta noteikumi, kodeksi), kā arī Eiropas Savienības tiesību akti (direktīvas) un starptautiskie līgumi. Secinājumu un priekšlikumu tapšanā liela nozīme bija juridiskās prakses analīzei, izvērtējot tiesu spriedumus nodokļu lietās, kā arī publikācijām speciālajos žurnālos un centrālajos laikrakstos.
Diplomdarbā ir iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta tapšanas vēsture, analizēti tā uzdevumi, tiesības un pienākumi, iekasējot nodokļus, starptautiskā un vietējā sadarbība ar dažādām institūcijām nodokļu administrēšanas jautājumos, nodrošinājums ar materiāli tehniskajiem un cilvēku resursiem, darbinieku apmācības jautājumi, nodokļu saistību izpildes veicināšanas pasākumi.
Diplomdarbs sastāv no ievada, problemātisko tēmu izklāsta trīs nodaļās, kopsavilkuma, izmantotās literatūras, normatīvo aktu un juridiskās prakses materiālu saraksta, anotācijām divās svešvalodās (angļu un krievu).
Darba saturu noteica diplomdarbā izvirzītie mērķi un uzdevumi. Pirmajā nodaļā autors iepazīstina ar valsts pārvaldes institūcijas –Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci un tā struktūras izmaiņām pārejas periodā.
Otrajā nodaļā analizētas problēmas, kas saistītas ar nodokļu iekasēšanu, salīdzinot ar ārvalstu praksi, un vērtēta administratīvā sadarbība, īpašu akcentu liekot uz informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienību.
Trešajā nodaļā tiek vērtēti nodokļu kontroles un to rezultātu analīzes sistēmas pilnveidošanas pasākumi, kā arī problēmas, kas skar izmeklēšanas darbības un tiesvedību nodokļu lietās.
Diplomdarba problemātisko jautājumu analīzē pamanītie pozitīvie momenti un trūkumi ir ietverti secinājumos un priekšlikumos Valsts ieņēmumu dienesta darba uzlabošanai.
1993.gada 28.novembrī tika pieņemts likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”1, kas radīja Latvijā vienotu nodokļu administrācijas institūciju, apvienojot Latvijas muitu un Finansu inspekciju.
Uz esošās Finansu inspekcijas bāzes pēc reorganizācijas izveidots Nodokļu kontroles departaments.
1994.gada 1.martā Ministru kabinets zaudēja tiesības noteikt muitas tarifus, jo Latvijas Republikas Satversmes2 81.pantā teikts, ka muitas tarifi ir Saeimas kompetence. 1994.gada 8.martā Ministru kabinets ar rīkojumu nodeva muitas robežas caurlaides punktu celtniecību, paplašināšanu un labiekārtošanu Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā.
1994.gada 1.aprīlī finansu izziņas un operatīvās rīcības vajadzībām nodokļu administrēšanas jomā Valsts ieņēmumu dienesta centrālajā aparātā kā patstāvīga struktūrvienība izveidots Finansu izziņas departaments.
1994.gada 29.septembrī pieņemts likums “Par muitas nodokli (tarifiem)”3, kas stājās spēkā tā paša gada 1.decembrī.
1993. – 1998. –Latvijas nodokļu sistēmā veiktas nozīmīgas izmaiņas, jo gandrīz visi līdz tam spēkā esošie nodokļu likumi tika nomainīti ar jauniem likumiem.
1994. – 1997. –pēc vairākiem valdības izdotajiem normatīvajiem aktiem par elektronisko kases aparātu lietošanu darījumos, norisinājās “kases aparātu ēra”, kad Valsts ieņēmumu dienestam nācās izjust milzīgu tirgotāju spiedienu.
1993. – 1995. – notika sarunas un tika noslēgti starpvalstu līgumi par kopīgu muitas punktu atvēršanu uz Latvijas robežas ar Igauniju un Lietuvu.
1995. – sākta lokālā datortīkla ieviešana atsevišķos muitas punktos.
1995.gada aprīlī tika radīta vienota nodokļu maksātāju datu bāze.
1995.gada 1. jūnijā, ņemot vērā ārkārtas situāciju kontrabandas preču pieplūdumā valstī, par muitas zonu tika noteikta visa Latvijas Republikas teritorija. Līdz ar to muitai, kā arī policijai un zemessardzei tika dotas tiesības veikt preču kravu kontroli visā Latvijas teritorijā.
1995.gada oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta centrālajā aparātā izveidota pastāvīga struktūrvienība – Lielo nodokļu maksātāju pārvalde.
1995.gada 1.novembrī Lielo nodokļu maksātāju pārvalde savā pārraudzībā pārņēma 20 tobrīd lielākos nodokļu maksātājus. 1996.gada 1.janvārī šīs pārvaldes pārraudzībā bija 80, bet 2002.gada sākumā jau 220 uzņēmumi, īpašu vērību pievēršot specifiskām uzņēmējdarbības formām – bankām, apdrošināšanas sabiedrībām un azartspēļu uzņēmumiem.
1996.gada jūnijā, saskaņā ar Latvijas un Lielbritānijas valdību vienošanos, Latvijā sāka darbu Lielbritānijas firma “Crown Agents”, kura veica pasākumus, lai uzlabotu un pilnveidotu muitas darbību kontrabandas apkarošanā.
1996. gada beigās Finansu izziņas departaments kļuva par Valsts ieņēmumu dienesta Finansu policijas pārvaldi, Muitas departaments – par Muitas pārvaldi, bet Nodokļu kontroles departaments – par Nodokļu pārvaldi. 1996. gada nogalē Valsts ieņēmumu dienestā sākta informatizācijas projekta īstenošana.
1997.gada 2.augustā dabu uzsāka Latvijas – Lietuvas kopīgais muitas punkts Grenctāle – Saločai.
1998.gada 1. janvārī, īstenojot tālāku Valsts ieņēmumu dienesta kā vienotas nodokļu administrācijas attīstību, tas pārņēma valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanu un visas ar to saistītās funkcijas.
1998.gada februārī Valsts ieņēmumu dienests aizsāka tradīciju ik gadu lielākajiem nodokļu maksātājiem rīkot oficiālu tikšanos ar Valsts ieņēmumu dienesta vadību un izteikt pateicību par ieguldījumu valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanā.
1998. gada septembrī tika atklāti Latvijas – Igaunijas kopējie muitas punkti Veclaicene – Murati un Ainaži – Ikla.
1998. gada 1.novembrī darbu sāka pirmais labiekārtotais muitas punkts uz Latvijas – Krievijas robežas Terehovā.
1998.gadā, saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) muitas un nodokļu administrēšanas sistēmu prasībām, sadarbībā ar Pasaules bankas ekspertiem Valsts ieņēmumu dienesta vadošie speciālisti izstrādāja ilgtermiņa attīstības projektu VID modernizācijai laika posmam no 1998. līdz 2002.gadam.
Likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu1” nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.
VID finansējums ir ietverts Finanšu ministrijas budžeta sastāvā.
Likumā2 ir deklarēta nodokļu administrācijas autonomija: “Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos finansu kontroles jautājumos ir aizliegta, izņemot likumos paredzētos gadījumus”.
VID pienākums ir novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā; nodrošināt, lai šo likumu un citus nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija; kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību; kā arī nodokļu maksājumu parādus; veikt nodokļu (nodevu) kontroli; piemērot sankcijas nodokļu likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem; izskatīt un izlemt jautājumu par nodokļu maksāšanas termiņu pagarināšanu; kontrolēt nodokļu atlaižu piemērošanas pareizību.
Likumā “Par nodokļiem un nodevām”3 ir noteikts, kādus nodokļus administrē Valsts ieņēmumu dienests. Tie ir: iedzīvotāju ienākuma nodoklis; uzņēmuma ienākuma nodoklis; nekustamā īpašuma nodoklis; akcīzes nodoklis; pievienotās vērtības nodoklis; dabas resursu nodoklis; izložu un azartspēļu nodoklis; muitas nodoklis; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.…
