-
Pašpietiekamības skolas modelis un sociālā pedagoga lomas
Free!Evaluated!
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 4 | |
Tēma, priekšmets, objekts, mērķis, uzdevumi, hipotēze | 37 | |
1. | Institūcijas ietvars. Kopiena. Mezo līmenis. Pētījuma bāze | 38 |
1.1. | Mācību iestāde | 38 |
1.2. | Skolas darbības mērķis | 39 |
1.3. | Pašreizējie uzdevumi | 39 |
1.4. | Mācību programmas mērķis | 40 |
1.5. | Pamatizglītības īstenošanas galvenie uzdevumi skolā | 40 |
1.6. | Vadības struktūra | 41 |
1.7. | Vadības uzdevumi | 41 |
1.8. | Darba plānošana | 42 |
1.9. | Mācību programmas | 42 |
1.10. | Rehabilitācijas programma | 42 |
1.11. | Skolotāju izglītības līmenis | 42 |
1.12. | Telpas un vide | 43 |
1.13. | Finansiālie avoti | 43 |
1.14. | Institūcijas vēsture | 43 |
2. | Vieta sabiedrības struktūrā. Makro un mezo līmenis. Teorētiskā daļa | 44 |
2.1. | Valsts un sabiedriskā vara Latvijā | 44 |
2.2. | Likumi | 45 |
2.3. | Bērnu un jauniešu ar invaliditāti integrācija vispārizglītojošās skolās stratēģija | 46 |
2.4. | Institūciju funkcijas | 47 |
3. | Izglītība, pedagoģija, audzināšana, motivācija mācīties un alternatīvās skolas | 49 |
3.1. | Pedagoģijas filozofija | 49 |
3.1.1. | IZGLĪTĪBAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS | 50 |
3.1.2. | PEDAGOĢIJAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS | 52 |
3.1.3. | AUDZINĀŠANAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS | 55 |
3.1.4. | Pedagoģijas filozofijas attīstība | 55 |
3.1.4. | PEDAGOĢIJAS FILOZOFIJAS NOVIRZIENI UN TO ATTĪSTĪBAS CEĻI | 58 |
3.2. | Efektīva skola | 62 |
3.2.1. | Skolas vadības sistēma | 62 |
3.2.2. | Skolas pamatuzdevums | 63 |
3.2.3. | Skolotāju un skolēnu savstarpējās attiecības | 64 |
3.2.4. | Labs skolotājs | 65 |
3.2.5. | Mācību metožu efektivitāte | 66 |
3.3. | “Līderisma akadēmija” | 68 |
3.4. | Motivācija mācīties | 73 |
3.4.1. | Ievērojamu pedagogu atziņas par mācību motivācijas būtību mācību procesā | 73 |
3.4.2. | Motīvs kā vajadzības izpausmes forma | 76 |
3.4.3. | Griba kā mācību motīvs | 77 |
3.4.4. | Attieksmes veidošanās mācību procesā kā motivējošs apstāklis | 78 |
3.4.5. | Interese kā mācību motīvs | 80 |
3.4.5. | Izziņas un sociālie motīvi | 82 |
3.4.6. | Skolēnu mācību iekšējā un ārējā motivācija | 84 |
3.5. | Skolas un ģimenes sadarbība | 89 |
3.6. | Alternatīvās pedagoģijas teorijas 20.gadsimtā un metodoloģiskais salīdzinājums | 90 |
3.6.1. | Kas ir alternatīvā skola? | 90 |
3.6.2. | Alternatīvo izglītības teoriju metodoloģiskie pamati un konteksts | 90 |
3.6.3. | Frīdriha Frēbela alternatīvā teorija | 91 |
3.6.4. | Marija Montessori (1870 – 1952) | 92 |
3.6.5. | Rūdolfs Šteiners (1861-1925) | 95 |
3.6.6. | Selestins Frenē (1896 – 1966) | 97 |
3.7. | Alternatīvās izglītības iespējas Latvijas kultūras un izglītības kontekstā | 99 |
3.7. | Ļoti interesantie materiāli pedagoģijā portālā “Atlants” | 102 |
3.8. | Sadarbības pedagoģija | 103 |
3.8.1. | Attieksme pret skolēniem | 103 |
3.8.2. | Brīvprātīgās mācības | 103 |
3.8.3. | Idejas skolēnu spēju attīstībai | 103 |
3.9. | Mihaila Petroviča Ščetiņina autobiogrāfija un skolas filozofija | 107 |
4. | Anketēšanas rezultāti | 112 |
4.1. | Skolēnu aptaujas rezultāti(102)Skolēnu ieteiktie problēmu risinājumi | 120 |
4.2. | Skolotāju aptaujas rezultāti(125) Skolotāju ieteiktie problēmu risinājumi | 126 |
5. | Ieteikumi un ierosinājumi | 128 |
5.1. | Vaļasprieki | 128 |
5.2. | Motivācija mācīties | 131 |
5.3. | Manis papildinātie problēmu risinājumu varianti | 135 |
6. | Sociālais darbs un sociāli pedagoģiskais darbs | 141 |
6.1. | Sociālais darbs un sociāli pedagoģiskais darbs dažādās institūcijās | 141 |
6.2. | Sociālās pedagoģijas darba principi | 141 |
6.3. | Sociālā pedagoga pamatpienākumi | 142 |
6.4. | Sociālā pedagoga funkcijas | 144 |
6.5. | Sociālā pedagoga lomas Pašpietiekamības modeļa Skolā. Problēmsituācijas risinājuma varianti | 145 |
Noslēgums | 150 | |
Hipotēzes pierādījumi. Pētījuma kritēriji. Pētījuma metodes | 151 | |
Pateicības | 152 | |
Anotācija, anotation | 153 | |
Literatūras avoti | 154 | |
Pielikums | 159 | |
Skolas nolikums | 159 | |
Skolēnu aptaujas anketa | 163 | |
Skolotāju aptaujas anketa | 165 | |
Sociālā pedagoga profesijas standarts | 166 |
Ievads
“Mēs nesam problēmu avoti: mēs esam līdzekļi, kuri nepieciešami, lai tās atrisinātu.
Mēs neesam izdevumi : mēs esam investīcijas.
Mēs esam ne tikai jauni cilvēki : mēs esam šīs pasaules cilvēki un pilsoņi.
Jūs dēvējat mūs par nākotni, bet mēs esam arī tagadne.”
Odrijs Čeninats, bērnu delegāts ANO Speciālajā Sesijā par Bērniem.
Kādēļ fokusēties uz bērniem?
• Investēšana bērnos ir investēšana nākotnē.
• Izmaiņas sabiedrībā – uz labāku vai sliktāku pusi– tieši ietekmēs bērnus.
• Sabiedrībai dārgi izmaksā bērnu pamešana novārtā.
Pasaule piemērota bērniem
ANO Speciālā Sesijā par Bērniem nosprauda konkrētus mērķus, lai nodrošinātu pasaules bērnu labklājību. Visas nācijas ir parakstījušas specifiskus mērķus, lai uzlabotu stāvokli veselībā, izglītībā, analfabētismā, nabadzībā, drošībā un vienlīdzībā. Samita dokuments deklarē: ”Mēs to darām, ne tikai tagadējai paaudze, bet visām paaudzēm, kuras vēl nāks. Nevar būt cēlāka nodoma kā dot katram bērnam labāku nākotni”.
Vairāk informācijas : www.unicef.org/specialsession/www.gmfc.org
Pārskats
Saki “Jā” bērniem
CE/AE/NVO/Baltijas valstīs 26 miljoni cilvēku ir apņēmušies atbalstīt kampaņu “Saki “Jā” bērniem”, dodot ieguldījumu vairāk nekā ceturtdaļai no atbalstītājiem visā pasaulē. Pasaules kampaņa mudina cilvēkus balsot par 10 bērnu prioritātēm. Mūsu reģionā “Nepametīsim nevienu bērnu novārtā” ir ieguvusi lielu balsu sakaitu. RTB ir koncentrējies uz kampaņu “Nepametīsim nevienu bērnu novārtā” kā tās centrālo reģionālās sabiedrības apzināšanas kampaņu 2003.-2004. gadam.
2000.gadā pasaules līderi pieņēma Tūkstošgades attīstības mērķus, lai pieņemtu izaicinājumu cilvēku attīstībai, ieskaitot nabadzību, slimības un dzimuma diskriminācijai. 2001.gadā sabiedriskās organizācijas sapulcējās Bukarestā, Rumānijā, lai pieņemtu “Reģions piemērots bērniem” – reģiona vīziju, kurā neviens bērns nav pamests. 2002. gada maijā ANO Vispārējās asamblejas Speciālajā Sesijā bērniem apņēmās izveidot “Pasauli piemērotu bērniem”. Kampaņa “Nepametīsim nevienu bērnu novārtā” atbalsta šo vīziju – paaugstināt sabiedrību, kurā dažādība ir respektēta, kurā katra bērna tiesības ir apstiprinātas, kurā neviens bērns nav izstumts.
Izstumšana
Katrs bērns zina, kā ir kad to kāds pamet. Tas sāp. Daudziem bērniem izstumšana ir dzīves sastāvdaļa. Viņi saskaras ar aizspriedumiem viņu etniskās izcelšanās, dzimuma vai sociālā slāņa dēļ, slimības vai tāpēc, ka viņi dzīvo institūcijās. Viņiem nav iespējams atklāt savu potenciālu. Vai mēs varam viņiem palīdzēt? Jā.
Bērnu tiesības
Katras reģiona valsts ir ratificējusi 1989. gada ANO Konvenciju par bērnu tiesībām. Konvencija par bērnu tiesībām atzīst, ka katrs bērns ir piedzimis brīvs, ar tiesībām, kuras ir katram cilvēkam – pilsoņu, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Izstumšana no sabiedrības – jebkurā gadījumā – ir bērnu tiesību noliegums.
Bērni
Bērni ir dabiskais barometrs. Viņi mums pasaka kā mēs dzīvojam kā ģimene, sabiedrība un nācija. Viena no visizteiktākajām pēdējās desmitgades izmaiņām ir bērnu skaita samazināšanās. 1989.gadā reģionā bija vairāk nekā 120 miljoni bērnu jaukāki par 17.gadiem. 2001.gadā šis skaitlis ir samazinājies līdz 105 miljoniem bērnu. Kaut arī bērnu skaits samazinās, arvien vairāk šie bērni saskaras ar izstumšanu un diskrimināciju.
• Nabadzība. 90 – to gadu beigās apmēram 18 miljoni reģiona bērnu dzīvoja nabadzībā, mājsaimniecībā uz katru personu izdzīvošanai dienā bija mazāk nekā 2.15 USD.
• Konflikti. Kopš 1989.gada viena trešdaļa reģiona iedzīvotāju ir cietuši no konfliktiem. 2002.gadā 2,2 miljoni cilvēki tika iekšēji pārvietoti un gandrīz 1 miljons cilvēku bija bēgļi.
• Invaliditāte. Daudzās reģiona valstīs institūcijās esošo bērnu - invalīdu skaits ir pieaudzis.
• Ievietošana ārstnieciskajās iestādēs. Gandrīz 1 miljons reģiona bērnu dzīvo patstāvīgās institūcijās.
• HIV/AIDS kauna traips. 2001.gada beigās reģionā bija 1 miljons cilvēku, kas slimo ar HIV/AIDS. HIV/AIDS ir visātrākais infekciju pieaugšanas ātrums pasaulē.
Ko mēs varam darīt?
• Atklāt sociālo izstumšanu un tās ietekmi uz bērniem.
• Veicināt sabiedrības diskusijas.
• Veicināt nediskriminējošu attieksmi, uzvedību, paradumus, politiku un normas.
• Sadarboties ar darbiniekiem, kuri aktīvi strādā pret izstumšanu un diskrimināciju, ieskaitot cilvēku tiesību grupu, jauniešu organizācijas un kampaņu grupas pret speciāliem izstumšanas jautājumiem.
“Reģions piemērots bērniem” uzsver, ka “Pasaule piemērota bērniem” radīšana vienīgi būs iespējama caur stingru, neparastu sabiedrības līdzdalību.
…
Diplomdarbs – mazā rokasgrāmata ar super idejām saistībā ar sadarbības pedagoģiju.Par Rietum- un Austrumeiropas pedagogu-novatoru alternatīvajām skolām.
- Dators skolas metodiskajā darbā
- Mīklu uzdevumu izmantošanas iespējas skolēnu radošās domāšanas attīstīšanā sākumskolā
- Pašpietiekamības skolas modelis un sociālā pedagoga lomas
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Profesionālās identifikācijas process jauniešu vecumposmā
Term Papers, academic55
Evaluated! -
Sociālo prasmju veicināšanas iespējas 3-4 gadus veciem bērniem pirmsskolas izglītības iestādē
Term Papers, academic60
Evaluated! -
Mīklu uzdevumu izmantošanas iespējas skolēnu radošās domāšanas attīstīšanā sākumskolā
Term Papers, academic63
Evaluated! -
Mīklas kā 5-6 gadus vecu bērnu vārdu krājuma paplašināšanas un domāšanas attīstīšanas līdzeklis
Term Papers, academic52
Evaluated! -
Iztēle, tās attīstība pamatskolas vecuma skolēniem
Term Papers, academic55
Evaluated!