Pašreiz salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, Latvijas uzņēmumos un organizācijās īpaša uzmanība tiek veltīta personāla vadībai, kas mainās līdzvērtīgi Rietumvalstu personāla politikai. Tādēļ pēdējā laikā ir veikti diezgan daudz un apjomīgi pētījumi, izdotas grāmatas šajā jomā. Kā populārākos autorus, kas strādā šajā sfērā Latvijā var minēt I.Ešenvaldi, I.Forandu, M. Kehri, I.Vorončuku. Runājot par personāla vadību, liela uzmanība tiek pievērsta arī personāla novērtēšanai, pastāv uzskats, ka “Latvijā ir nepieciešams attīstīt novērtēšanas procesu un personālvadību kopumā, jo labi darbinieki ir uzņēmuma vērtīgākie resursi” [10., 310.lpp.]
Katrā darba vietā strādā dažādi cilvēki ar atšķirīgām zināšanām, vēlmēm un vajadzībām. Lai veiksmīgi vadītu zināmu mērķu sasniegšanai šos dažādos, darbā saistītos cilvēkus, vadītājam ir jāpārzina un jāsaprot kolektīvs, ko veiksmīgi var izdarīt, ieviešot novērtēšanas sistēmu. Daudziem novērtēšana šķiet kā neuzticēšanās un tādēļ veidojas pret to negatīva attieksme. Patiesībā tas saistīts tikai ar šī procesa nezināšanu un nesapratni, kas pamatots ar pieredzi, kurā vērtējums tiek izteikts vienpersoniski, nedefinējot kritērijus un darbības, ko vadītājs vēlas sagaidīt no darbinieka, tā radot iespaidu, ka visu nosaka personiskās simpātijas vai antipātijas. Šāda situācija neveidotos un neizsauktu netaisnīgi novērtēta darbinieka izjūtas, ja katrā darba vietā būtu ieviesta labi pārdomāta novērtēšanas sistēma, kas darbojas vienlīdz labi gan uzņēmuma, gan darbinieka labā.
Šī darba mērķis ir atspoguļot personāla novērtēšanas nepieciešamību, parādīt novērtēšanas sistēmas izveides un norises gaitu organizācijā, apkopot un izanalizēt novērtēšanas procesā iegūtos rezultātus un, balstoties uz tiem, izstrādāt konkrētus priekšlikumus personāla novērtēšanas procesa pilnveidošanas iespējām. Pētījums tika veikts par novērtēšanas procesu, kas norisinājās no 2008.gada jūlija līdz 2008.gada novembrim. Ievērojot konfidencialitāti diplomdarbā netiek minēts organizācijas nosaukums.
Veiksmīgai darba realizēšanai, ir izvēlētas šādas metodes: pētnieciskā metode – literatūras analīze un vispārējas informācijas apkopošana, analītiskais darbs – rezultātu analīze un priekšlikumu izstrāde.…
