IEVADS
Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu tika veikta virkne pasākumu īpašuma tiesību nostiprināšanā. Līdz ar to ik dienu tiek slēgti līgumi un citi darījumi, ar kuriem tiek nodibinātas, mainītas un izbeigtas dažnedažādas tiesiskās attiecības . Sabiedrībā, spriežot pēc statistikas, darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem (dzīvokļiem, zemes gabaliem, ēkām (būvēm) utt.), joprojām ir ļoti liels.
Tā kā likums darījumiem ar nekustamiem īpašumiem nosaka rakstisku formu, bet nenosaka darījumam obligātu notariālu formu, tad bieži līgumslēdzēji izvēlas privātus līgumus. Slēdzot privātus līgumus, svarīgi, lai līgumslēdzēji labi pārzinātu juridiskās nianses, kas saistītas ar konkrētajiem darījumiem. Gan atsavinātājam, gan ieguvējam būtiski ir zināt vai pastāv pirmpirkuma tiesības uz darījuma objektu. Ja tādas pastāv, nepieciešams atrunāt to izmantošanas kārtību, saskaņā ar pastāvošo likumdošanu. Šī ir būtiska darījuma sastāvdaļa, īpaši gadījumos, kad tiesību normas, attiecībā uz atsavināmo objektu, paredz pirmpirkuma tiesības, bet nenosaka to realizācijas kārtību. Turklāt, pēc vispārējā regulējuma, pēc pirkuma līguma noslēgšanas risks par īpašumu pāriet uz pircēju, bet pircējs var neiegūt īpašumā pirkuma objektu, ja pirmpirkuma tiesīgais izmanto pirmpirkuma tiesības. Šādi piemēri tiks apskatīti darba turpmākajās nodaļās.
Darba mērķis ir apzināt Latvijā pastāvošo pirmpirkuma tiesību tiesisko reglamentāciju un pastāvošās problēmas.
Lai sasniegtu darba mērķi autors izvirza sekojošus uzdevumus:
1) apzināt Latvijā pastāvošo likumdošanu, kas reglamentē pirmpirkuma tiesības;
2) pētīt praktiskus materiālus, saistītus ar pirmpirkuma tiesību izlietošanu;
3) apzināt pirmpirkuma tiesību aizsardzību.
Izpildot darba mērķi autors sniegs subjektīvu viedokli vai eksistē problēmas, kas saistītas ar pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Kā arī mēģinās dot risinājumu, kā uzlabot esošo situāciju, kas saistīta ar pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
Lai sasniegtu uzstādīto mērķi, tiks pielietota analīzes metode. Darbā tiks izmantota juridiskā literatūra, publikācijas, līgumu paraugi, tiesu nolēmumi, kā arī normatīvie akti, kas reglamentē pirmpirkuma tiesības.
Sakarā ar to, ka darba apjoms ir ierobežots, visi normatīvie akti, kuri reglamentē pirmpirkuma tiesības netiks vispusīgi analizēti un galvenokārt darbā tiks skatītas pirmpirkuma tiesības, kuru objekts ir nekustamais īpašums.
Darbā, tiks izmantoti līgumu, iesniegumu paraugi. Lai ievērotu Fizisko personas datu aizsardzības likuma prasības, pielikumos būs dzēsumi.
Darbs sastāv no ievaddaļas un nodaļām ar tam pakārtotajām apakšnodaļām. Tad seko noslēguma daļa, kurā autors izsaka secinājumus par darba mērķa izpildi. Bakalaura darbu noslēdz praktiski materiāli – līgumu, iesniegumu paraugi.
1. Pirmpirkuma tiesības vieta un loma civiltiesību sistēmā
„Pirmpirkuma tiesība pēc Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk tekstā – CL) iedalījuma tiek uzskatīta par pirkuma līguma blakus līgumu. Un līdz ar to CL Saistību daļas 2060.pantā – ar pirmpirkuma tiesību pārdevējs pielīgst sev priekšrocību pirkt lietu, ja pircējs to pārdotu tālāk – atrunātās pirmpirkuma tiesības ir izmantojamas tikai tad, ja tās iekļautas pirkuma līgumā. Pirmpirkuma tiesība var attiekties gan uz kustamu, gan nekustamu lietu.”
…
