IEVADS
Mūsdienās pēdējos gadu desmitos arvien vairāk tiek aktualizēts jautājums par savas identitātes saglabāšanu ne tikai valsts un nācijas līmenī, bet arī reģiona un vietējā jeb lokālajā līmenī. Tā ir piederības izjūta savam reģionam, novadam, dzimtajai vietai vai pagastam.
Rugāju pagasts ir darba autores dzimtā vieta. Tas atrodas Latgalē, Balvu rajonā un var lepoties ar savām tradīcijām, raksturu un vēsturi. Pie vēstures pieder arī daudzie pagasta vietvārdi, kuru nozīmi bieži vien nezina un nespēj atcerēties pat vietējie iedzīvotāji. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ top šis darbs. Tā ir vēlme uzzināt un izskaidrot pašiem iedzīvotājiem un sev tik pierastos un it kā pašsaprotamos nosaukumus, jo pirms tam šāda veida pētījums par Rugāju pagastu nav veikts. Vietvārdu izpēte ir nozīmīgas kultūras mantojuma daļas un vietējās identitātes izteicēju apzināšana un atspoguļojums.
Maģistra darba mērķis ir veikt Rugāju pagasta onomastisko izpēti. Maģistra darbā tiek analizēti Rugāju pagasta toponīmi – hidronīmi, hodonīmi, mikrotoponīmi un oikonīmi.
Maģistra darba galvenie uzdevumi ir:
1) izzināt visus Rugāju pagasta toponīmus;
2) analizēt šos vietvārdus no etimoloģijas, vārddarināšanas un semantikas viedokļa;
3) salīdzināt Rugāju pagasta toponīmus ar Latviešu valodas institūta vietvārdu kartotēku.
Darba nozīmīgums un novitāte izpaužas vairākos aspektos:
1) aptaujājot teicējus, iegūti jauni vietvārdi;
2) maģistra darbs var radīt vispusīgu viena pagasta onomastisko ainu;
3) Rugāju pagasta vietvārdi līdz šim nav pētīti no lingvistiskā viedokļa
4) Praktiskā nozīme saistīta ar savāktu vēsturisko informatīvo un ilustratīvo materiālu, kas papildinās Rugāju pagasta novadpētniecības muzeju un tiks izmantots kā pamats tālākai un dziļākai vietvārdu vākšanai un pētīšanai.
Šajā darbā, analizējot leksēmas, izmantotas dažādas pētīšanas metodes – salīdzināmi sastatāmā, lai savstarpēji pretstatītu vietvārdus, piemēram, cik no tiem ir veidoti kā ģenitīvās vārdkopas (ar nosaukuma pirmo komponentu vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīvā), cik – kā kvalitatīvās vārdkopas (vārda pirmais komponents ir īpašības vārds vienskaitļa nominatīvā ar noteikto galotni), un tāpat salīdzināšana veikta, sastatot, piemēram, Rugāju pagasta hodonīmus ar citu pagastu hodonīmiem, tādā veidā noskaidrojot, kādi hodonīmi ir raksturīgi tikai Rugāju pagastam. Derivatīvā metode izmantota, lai uzzinātu vietvārda darināšanas paņēmienu, savukārt semantiskā metode lietota, lai noskaidrotu toponīma sākotnējo nozīmi, kādēļ dots tieši tāds nosaukums un kāds ir tā semantiskais sakars ar konkrēto objektu, tā pazīmēm un īpatnībām. Izmantota arī etimoloģiskā pētījumu metode, ar kuras palīdzību tiek aplūkota vietvārdu cilme, noskaidrojot, vai bez baltu un latviešu cilmes vārdiem, starp to nosaukumiem ir arī slāvismi, ģermānismi vai aizguvumi no citām valodām.
Tomēr ne visām vietvārdu grupām ir izdevies iegūt kādreizējos nosaukumus, līdz ar to minēti tikai pašreizējie vietvārdi, tādēļ paveras iespēja turpmākam plašākam un dziļākam Rugāju pagasta vietvārdu pētījumam. Padziļinātu analīzi būtu nepieciešams veikt arī izloksnes un literārās valodas attiecībām Latgales vietvārdos, kas sagādāja grūtības arī darba autorei. Ne visiem vietvārdiem izdevās atrast nosaukumu un to komponentu sākotnējās nozīmes, kā arī to cilmi.
Darbā izmantoti dažādi teorētiskās literatūras materiāli, kas apkopoti darba noslēguma daļā. Kā avoti izmantoti dati un vietvārdu reģistri, kas atrodami Rugāju pagasta padomē, kā arī Rugāju pagasta bibliotēkas materiāli – dažādi raksti no avīzēm. Tika izmantota arī Rugāju novadpētniecības muzejā savāktā vēsturiskā literatūra un dokumentācija par Rugāju pagastu, senās un mūsdienu kartes, kā arī pagasta vēstures pētnieka, skolotāja Leopolda Upīša savāktie materiāli. Bet saturiski bagātākā un vēsturiski interesantākā informācija iegūta no Rugāju vidusskolas vēstures skolotāju, mērnieka, bibliotekāru un dažu pagasta vecāko iedzīvotāju stāstītā. Darba autore izsaka lielu pateicību arī darba vadītājai, asoc. profesorei Laimutei Balodei par vērtīgiem padomiem un konsultēšanu maģistra darba izstrādes gaitā.
…
