Statistika liecina, ka ik gadu VUGD, (Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests), glābēji no ūdens krātuvēm izceļ vairāk nekā 100 noslīkušos. Nelaimes gadījumos uz ūdens iet bojā vairāk bērnu nekā ugunsgrēkos. VUGD statistika atspoguļo tikai tos gadījumus, kad strādājuši dienesta ūdenslīdēji, bet patiesais noslīkušo skaits ir vismaz divas reizes lielāks. Piemēram, ja klātesošie no ūdens izvelk slīkstošo cilvēku, bet viņš jau ir miris, VUGD palīdzība nav nepieciešama un uz notikuma vietu neizbrauc, tātad arī neparādās statistikā.
Kā liecina VUGD statistika, gandrīz katru mēnesi notiek nelaimes gadījumi uz ūdens, taču visvairāk to ir peldsezonas laikā, kā arī pavasaros, kad cilvēki atrodas uz ledus. Tāpat jāatzīmē, ka agri pavasarī noslīkušo skaits ir liels, jo tie vēl ir tie cilvēki, kas ielūzuši ledū, iespējams skaitījušies kā bezvēsts pazuduši, bet līdz ar ledus nokušanu tiek atrasti. Pavasaros un vēlu rudenī, kad ūdens tilpnes vēl neklāj ledus, parasti slīkst gados pavecāki vīrieši – makšķernieki, izkrītot no laivas vai laivai apgāžoties. Pārsvarā viņi arī ir tie, kuri ignorē glābšanas vestes, uzskatot, ka visu dzīvi veiksmīgi bez tām iztikuši un nekas taču vēl nav noticis...
Latvija ir bagāta ar upēm un ezeriem, un visās vietās, kur iespējams peldēties, speciālas peldvietas nav iespējams ierīkot. Atpūšoties cilvēki aizmirst par drošību. [23].
Slīkšana ir viens no mehāniskās asfiksijas veidiem. Ar slīkšanu saprot elpošanu zem ūdens, tas ir procesu, kad cietušā cilvēka plaušās nokļūst ūdens un līdz ar to tiek traucēts gāzu apmaiņas process alveolās. Jāatceras, ka cilvēks var noslīkt arī mazā ūdens daudzumā, ja zem ūdens atrodas tikai viņa seja, kas visbiežāk gadās cilvēkiem bezsamaņā (saindēšanās ar alkoholu, epilepsija, traumas). Slīkšanu veicinošs faktors ir bailes un panika, jo cilvēks izmisīgi cenšoties noturēties virs ūdens, zaudē spēkus un noslīkst.
Pētījuma tēma ir ļoti aktuāla, jo Latvijā ir "krīze", un neatliekamās medicīniskās palīdzības posteņi tiek samazināti, bet slīkušam pacientam katra minūte ir no svara, tādēļ tie cilvēki, kas ir notikuma vietā, kur slīcis cilvēks ir tie , kuri var viņam palīdzēt pirmie līdz ierodas profesionāli mediķi. Pētījums ir – kā pareizi sniegt pirmo neatliekamo palīdzību ūdenī slīkušajiem pacientiem, un noskaidrošu sabiedrības zināšanas par pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanu ūdenī slīkušajiem.
Ūdens ir cilvēka un citu dzīvu būtņu izdzīvošanas neatņemama sastāvdaļa. Cilvēka esamība nav iedomājama bez ūdens, tā mūs gan vilina, gan iedveš bailes. Ūdens jau sen tiek uzskatīts par atpūtas un relaksācijas vietu.
Vasaras periods ir tas laiks, kad cilvēki dodas atpūtā pie ūdens. Katru gadu mēs dzirdam par negadījumiem pie ūdens tilpnēm, vasarā vecāki atstāj savus bērnus bez uzraudzības ūdens tuvumā. Pieaugušie mēdz lietot alkoholu un cenšas paveikt varoņdarbus, kā, piemēram, peldot ļoti garas distances neizvērtējot savus spēkus un reibuma pakāpi. Slīkšanu var arī izraisīt braucot ar jahtām, ūdens motocikliem, laivām neievērojot uz ūdens drošības noteikumus, kā , piemēram, nevelkot glābšanas vestes.
Ziemas mēnešos un agrā pavasarī izplatīta ir zemledus makšķerēšana. Zemledus zvejnieki, kā arī bērni, izmantojot pēdējās ziemas dienas kāpj uz plāna ledus un nereti ielūzt ūdenī un noslīkst. Ne reti līdz glābēju ierašanās brīdim ir pagājis diezgan ilgs laiks, jo ne pie visām vietām ir iespējams piebraukt mediķiem, un ne visās vietās ir ierīkoti glābēju posteņi ar glābējiem. Tādēļ ne reti ir tādi gadījumi, kad ierodas glābēji un vairs nav iespējams glābt pacientu, jo ir pagājis diezgan ilgs laiks kā pacients atradies hipoksijā, skābekļa trūkumā.
Kad ir apstājusies sirdsdarbība un elpošana, tad draud briesmas galvas smadzenēm, ja smadzenes četras minūtes nesaņem skābekli, tajās iestājas neatgriezeniski bojājumi. Neatliekamā Medicīnas palīdzībai nav iespējams ierasties pie slīkuša pacienta četrās un mazāk minūtēs, lai izglābtu slīkušu pacientu un viņam neiestātos neatgriezeniski smadzeņu bojājumi. Tādēļ man, kā ārsta palīgam, kurš nākotnē strādās Neatliekamajā Medicīniskajā palīdzībā ir svarīgi izzināt sabiedrības zināšanas par ūdenī slīkušajiem, jo viņi ir tie, kas pirmie ir notikuma vietā un spēj palīdzēt cietušajam.
Lai novērstu šādas traģēdijas ir nepieciešama sabiedrības informēšana, norādot ieteicamās ūdens atpūtu un sportošanas vietas, nodrošinot ar glābšanas stacijām un pirmās palīdzības sniegšanu un glābšanas iemaņu apmācību ikvienam atpūtniekam.
Par mērķi ir izvirzīts - noskaidrot sabiedrības zināšanas par pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanu slīkšanas gadījumā.
Lai sasniegtu mērķi, esmu izvirzījusi sekojošus uzdevumus:
1. Analizēt zinātnisko literatūru par statistiskiem datiem, par pirmo palīdzību slīkušajiem;
2. Izveidot pētījuma instrumentu (anketu);
3. Veikt sabiedrības anketēšanu, lai izzinātu tās zināšanas;
4. Veikt iegūto rezultātu apstrādi un analīzi izmantojot EXEL programmu;
5. Izdarīt secinājumus un ieteikumus, kā izglītot sabiedrību pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā ūdenī slīkušajiem;
6. Izveidot informatīvu un izglītojošu materiālu sabiedrības izglītošanai par ūdenī slīkušajiem.
…
