Mūsdienās laika gatavošanai neatliek. Taču viena lieta, gadiem ejot, nav mainījusies. Mums joprojām patīk garšīgi paēst. Un laba maltīte ir veids, kā saspringtajā ikdienā sevi palutināt.
Mūsu - kam nav laika gatavot, bet ir svarīgi garšīgi paēst, ir daudz. Šķiet, ka Spilva to zina. Tāpēc uzņēmuma kolektīvs jau kopš 1992. gada rada tādus ēdienus un ēdienu piedevas, kam piemīt ne tikai bagātīga garšas buķete, bet arī funkcionalitāte. Spilvas misija šajā steigas pilnajā laikā ir būt palīgam gan ikdienā, gan tad, kad gribas sevi palutināt.
Kursa darbu izvēlējos rakstīt par uzņēmumu SIA „Spilva”, jo mani fascinē tās attīstības straujie tempi un bagātīgā garšu buķete.
Mērķis: Noskaidrot, kā SIA „Spilva” spēj izdzīvot un attīstīties, noturēties un ieņemt Latvijas tirgus lielāko daļu.
Uzdevumi:
Iepazīties ar SIA „Spilva” uzņēmumu, un tā vēsturi, kā arī ar plašo produkcijas sortimentu.
Noskaidrot, kādu stratēģisko plānošanu, sadali, tirgzinības koncepcijas izmanto SIA „Spilva”.
Izpētīt „Ķīnas saldskābās mērces ar ananāsiem” marķējumu, uzglabāšanas noteikumus, patērētāja lēmuma pieņemšanas procesus.
Noskaidrot, ar kādiem konkurentiem, Latvijas tirgū, sacenšas SIA „Spilva”.
Raksturot uzņēmuma preču patēriņu un preces virzīšanu tirgū.
Veikt anketu apkopošanu un analīzi.
Hipotēze: SIA „Spilva” produkcija ir pieprasīta Latvijas iedzīvotāju vidū, un produkcijas pieprasījums, sakarā ar ekonomisko krīzi, nav samazinājies.
SIA „Spilva” ir dibināta uz bijušās Bulduru sovhoztehnikuma konservu ceha bāzes 1992. gada 10. septembrī kā augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums.
Pirms 15 gadiem pārdošanas noliktava izskatījās pēc veca spīķera. Tajā laikā ar traktoru, vēlāk ar „Zil” markas auto, pāri visiem Rīgas tiltiem uz veikaliem izvadāja produkciju. Tolaik gan ražošanas apjoms bija neliels, produkcija vienveidīga – mārrutki un augļi, galvenokārt ābolu sulas.
Pēc privatizācijas sevišķi smagi bija pirmie trīs gadi, jo bija jāatdod kredīti. Tolaik arī radās ideja par ēdienu piedevu ražošanu, turklāt ar Latvijā ierastajā garšas īpatnībām. Vispirms sāka ar majonēzēm. Izveidoja savu preču zīmi jeb tirdzniecības marku.
Laika gaitā nācās nomainīt turpat visas ražošanas iekārtas. Pirmā Rietumeiropā ražotā augļu un dārzeņu pārstrādes līnija tika uzstādīta 1995. gadā, un tā izmaksāja 96,9 tūkstošus latu. 1997. gadā par 103,4 tūkstošiem latu iegādājās vakuma vārāmo katlu majonēžu ražošanai. Līdz 1998. gadam ražošanas process pakāpeniski tika modernizēts, vecās iekārtas nomainītas pret jaunām.
Pagājis jau ir tik liels laika sprīdis, un, nu, Spilva ir attīstījusies teju jau līdz pilnībai. Pieprasījums pēc tās produkcijas pieaug. 2007. gadā "Spilva" nodokļos samaksāja 1,9 miljonus latu, bet "Spilvas" neto apgrozījums pērn bija 12,2 miljoni LVL, apliecina auditēti finanšu rezultāti. Apgrozījums pieaudzis par 25,8%, salīdzinājumā ar 2006. gadu, kad "Spilvas" apgrozījums bija 9,7 miljoni latu. Apgrozījuma pieaugums galvenokārt skaidrojams ar ražošanas jaudu palielināšanu, kā arī jaunu produktu kategoriju un produktu sekmīgu virzīšanu tirgū. Divus miljonus latu jeb 16% no kopējā apgrozījuma veido "Spilvas" produkcijas eksports. Joprojām lielākais eksporta tirgus ir Krievija, tomēr liela uzmanība tiek pievērsta arī Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem.…
