Informātiku, kā mācību priekšmetu mūsdienās vairs nevar skatīt atš irti no informācijas
tehnolo ijām (turpmāk tekstā IT). Skolotājam vairs nepietiek ar “sausu” definīcijas nolasīšanu
skolēniem un pieturēšanos pie tās. Pasniedzējam ir jābūt arī vispusīgi erudītam, lai sniegtu
pilnvērtīgu izglītību skolēnam, jeb arī skolēns pēc skolas beigšanas nespēs konkurēt
saspringtajā darba tirgū, kuru lielākoties nosaka informācija. Ne velti mūsdienas sauc par
informācijas laikmetu.
Izglītībā ir divi svarīgi posmi:
1. Avotu norāde zināšanu apguvei(skolotājs =>skolēns).
2. Zināšanu vērtēšana (skolēns=>skolotājs).
emot vērā šos divus posmus jāatzīmē, ka skolotājam jābūt kompetentam un jāzina, ko
un kā mācīt, jo nevar vienkārši nostāties klases priekšā un mē ināt izdomāt par ko šodien
parunāt. Otrkārt skolēni ir arī jāvērtē, kas bieži vien ir daudz laikietilpīgāk nekā sagatavoties
un novadīt stundu.
Aplūkojot augstāk minētos posmus var izvirzīt darba mēr i, uzdevumus un metodes, ar
kuru palīdzību centīšos sasniegt mēr i.
Mēr is: Ar kvantitatīvu pētījumu salīdzināt savā starpā – Rīgu ar pārējo Latviju.
Uzdevumi:
1. Savākt informāciju par to, kas raksturo skolēnu zināšanas IT jomā.
2.Veikt savāktās informācijas analīzi.
3.Salīdzināt līdz šim pastāvošās testēšanas sistēmas.
4.Noteikt, kādām komponentēm jābūt optimālā sistēmā.
5.Izveidot testēšanas sistēmu.
6.Lūgt Latvijas skolu informātikas skolotājiem savās stundās iedot skolēniem izpildīt
testu.
7.Apstrādāt testa rezultātus.
Hipotēze: Rīgas skolās un ārpus Rīgas skolās ir vienāds zināšanu līmenis IT jomā.
Metode ar kuras palīdzību tiks sasniegts mēr is ir kvantitatīvs pētījumus. Pētījums tiks
veikts izmantojot testu.
Ar šo testu autors centīsies pierādīt viedokli, ka Rīgā ir tāds pats zināšanu līmenis kā
citos, Latvijas re ionos. Augstāku līmeni pierāda vienota datu pārraides tīkla izveide 119
Rīgas skolās un 6 skolu valdēs, kā arī līdztekus jaunu izveidotas 19 jaunas datorklases. (Rīgas
pašvaldības portāls, “Noslēgusies datu pārraides kanālu izveide Rīgas skolās” skatīts
01.04.2007. [1]).
5
Vienotā datortīkla izveide jau vien pierāda, ka Rīgā par moderniem komunikācijas
līdzek iem tiek domāts aptverot visas pašvaldības skolas. Savukārt pārējā Latvijas da ā skolas
ir spiestas pašas meklēt risinājumus kā nodrošināt internetu un pārsvarā par to atbild tieši
informātikas skolotāji. Jeb arī sliktākajā gadījumā skolā internets ir pieejams tikai skolas
vadībai.
Pētījumi par šo jomu – IT, skolēni un re ionu salīdzinājums ir diezgan veci. Lielākoties
ir atrodami pētījumi, kas datējami ar 2002. gadu.
emot vērā, ka ir jau pagājuši 5 gadi kopš šiem pētījumiem, situācija varētu būt
mainījusies.
Autors centīsies pierādīt, ka uzskats par to, ka Rīgā ir augstāks līmenis, nav patiess.
Var rasties jautājums vai vispār informātiku ir nepieciešamas pasniegt un vai zināšanas
IT jomā ir nepieciešamas. Atbildi uz šo jautājumu var rast Lisabonas deklarācijā, kas
publicēta 2000 gadā.
Eiropas Padome Lisabonas deklarācijā [2], kas publicēta 2000. gadā, ir izvirzījusi mēr i
– veidojot informācijas sabiedrību. Šajā dokumentā ir uzsvērts, ka izvirzītā mēr a sasniegšana
ir iespējama tikai un vienīgi plaši ieviešot un izmantojot IKT visās jomās, tai skaitā izglītībā,
valsts sektora pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un biznesam. Jau skolā ir jāapgūst IKT
tādā apjomā, lai visi sabiedrības slā i būtu sagatavoti dzīvei jaunajā informācijas sabiedrībā.
No augstāk minētās var secināt, ka kopš 2000. gada informātikai ir pievērsta
pastiprināta uzmanība ne tikai Latvijas līmenī, bet gan visas Eiropas līmenī.
2.1.2 Standarts
Augstākais no noteikumiem, kas nosaka to, kas ir jāapgūst apmācāmajam 5.-7. klasē
informātikā ir “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību
priekšmetu standartiem”.
Šajos noteikumos var lasīt, kas tieši ir noteikts - “Noteikumi nosaka valsts standartu
pamatizglītībā – pamatizglītības programmu galvenos mēr us un uzdevumus, pamatizglītības
obligāto saturu, izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā
arī pamatizglītības mācību priekšmetu standartus – mācību priekšmetu galvenos mēr us un
uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību
priekšmetu apguvi, mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos pa ēmienus.…
