Mūsdienu, skolotāja uzdevums ir strādāt ar tādām mācību metodēm un darba formām, lai skolēns pēc iespējas ātrāk sevi apzinātos, kā individualitāti, lai veidotu prasmes un iemaņas izglītībai mūža garumā, lai pats būtu spējīgs veidot savu dzīvi, lai justos laimīgs par saviem sasniegumiem.
Tāpēc mūsdienu skolas galvenais uzdevums ir sagatavot cilvēku dzīvei.
Viens no mācību darba paņēmieniem, kas veicina šo prasmi ir zinātniski pētnieciskais darbs. Šis mācību paņēmiens skolēniem palīdz salīdzināt un samērot personiskos sasniegumus un īpašības (it īpaši prasmes un kompetences) ar tiem sasniegumiem un īpašībām, kas nepieciešamas tālākai izglītības turpināšanai un savas karjeras veidošanai.
Izglītības procesā jauniešus jāiepazīstina ar mūsdienīgiem informācijas avotiem, informācijas meklēšanas metodēm, jāsagatavo pārejai no mācībām uz darba dzīvi vai tālākām mācībām.
Skolotājam ir jābūt, tam kas skolēnu sagatavo turpmākai dzīvei un vispilnīgāk šīs iemaņas var attīstīt ar zinātniski pētnieciskā darba izstrādi.
Ievērojot problēmas aktualitāti, tika izvēlēta šāda diplomdarba tēma: „Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs kā projektu metode”
Pētījuma objekts: mācību process vidusskolā.
Pētījuma priekšmets: zinātniski pētnieciskais darbs.
Mērķis: iepazīt projektu metodes būtību un analizēt skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādi kā projektu metodes realizāciju.
Uzdevumi:
1.izpētīt un izanalizēt teorētisko literatūru par pētāmo problēmu.
2.apzināt skolēnu zinātniski pētniecisko darbu realizāciju skolās.
3.veikt skolēnu un skolotāju anketēšanu par zinātniski pētniecisko darbu Elejas vidusskolā.
4.apkopot teorētiskos un praktiskos rezultātus.
Hipotēze: Ja skolā tiek veikts skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs, tad tas jāorganizē - pārdomāti, atbilstoši projektu metodes realizācijas posmiem.
Pētījuma bāze: Elejas vidusskolas 10 – 12. klašu skolēni un skolotāji. Pētījuma metodes:
1.teorētiskās izpētes metodes (literatūras analīze un sintēze)
2.empīriskās (darbu praktiskā vadīšana, skolēnu novērošana, skolotāju un skolēnu anketēšana, intervijas procesa norises analīze skolā)
Pētījuma teorētiskā bāze: pedagoģiskā literatūra par projektu metodi un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu (T. H. Kilgatrick, I. M. Rubana, A. Vanaga, L. Miķelsone), psiholoģiskā literatūra par vidusskolēnu vecumposmu, periodikas raksti, interneta resursi.
Darba teorētiskā un praktiskā vērtība: darbā apkopots teorētiskais materiāls par projektu metodi, skolēnu zinātniski pētniecisko darbu Elejas vidusskolā, veikta skolēnu un skolotāju viedokļu izpēte par zinātniski pētniecisko darbu. Darbu var izmantot gan skolotāji, gan studenti.
Darba struktūra: darbs sastāv no ievada, 5. nodaļām, secinājumiem, izmantotās literatūras un pielikuma.
Vārdam „projekts” latviešu valodā ir vairākas nozīmes, taču arvien biežāk ar to saprot kādu pasākumu vai darbības, kurām ir konkrēts mērķis un galarezultāts un kuras īsteno noteiktā laika posmā. Šis laika posms var būt no pāris dienām līdz vairākiem mēnešiem un pat gadiem.
Vārds „projekts” Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā tiek definēts kā noteiktā loģiskā formā dokumentēta izvērsta ideja, nodoms, plāns; nākotnē mērķtiecīgi veicamas darbības koncentrēta izstrādne.1 No šī skaidrojuma izriet, arī projektu metodes būtība, kuru mūsdienās ļoti intensīvi izmanto skolās.
Projektu metodei ir samērā ilga priekšvēsture, kamēr tā sasniegusi Latviju. Par šīs metodes aizsācēju tiek uzskatīts Viljams Kilgatriks, kurš to realizējis jau 1915. gadā. Viņa mērķis, izstrādājot šo metodi, bija bērnu sadarbības optimizācija, atrodot kādas problēmas radošu risinājumu.2 V. Kilgatriks projektu ir definējis kā pasākumu vai darbību, kuram ir konkrēts mērķis un galarezultāts, kurš realizējas konkrētā laika posmā.3
Projektu metodes mērķis ir attīstīt skolēnu prasmes patstāvīgi meklēt atbildes uz pašu izvirzītajiem jautājumiem vai problēmām. Projekta izstrādes gaitā skolēni sagatavo kādu "taustāmu" galaproduktu, bieži vien izmantojot dažādos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes.
Latvijas skolās projektu metode ienāca 20. gadsimta 90. gados. Aizvadītajā laika posmā uzkrāta zināma pieredze, piemēram, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktora vietnieks Uldis Paeglis uzskata, ka projekts skolēniem palīdz padziļināti apgūt konkrēto mācību vielu saistījumā ar reālo dzīvi un citiem mācību priekšmetiem4, kā arī skolēni, vācot informāciju un pētot izvēlēto problēmu, attīsta patstāvīgās mācīšanās prasmes un apgūst zinātniskās pētniecības iemaņas.5
M. Zaube no Olaines 1. vidusskolas raksta, ka, izstrādājot projekta darbu, skolēns var radoši izteikt sevi tajās dzīves jomās, ko nepiedāvā mācību programmas, piemēram, teātra uzvedumos scenogrāfijā vai režijā. Turpinājumā viņa raksta, ka skolēni apgūst tādas prasmes, kā strādāt lielajās bibliotēkās, savu veicamo darbu un laika plānošanu, kā arī komunikācijas prasmes, u.c. 6
Projektu metode – individuāli vai grupā organizēts darbs kāda projekta izstrādei vai īstenošanai. Projekta metode tiek izmantota kā līdzeklis skolēnu patstāvīgās mācīšanās aktivizēšanai, tā dod iespēju iemācīties formulēt problēmas, pētīt, meklēt un iegūt jaunu informāciju, risināt problēmu u. tml. Grupu projekta darbā apgūst nozīmīgu sociālo prasmju pieredzi.7
Projektu metode ir mācību metode, kuras gaitā skolēni patstāvīgi izmanto literatūru un citus informācijas avotus, izstrādā pētījumu par kādu paša izvēlētu problēmu vai izstrādā plānu kaut kā pārveidošanai, organizēšanai u.c.
Projekta darbs – patstāvīgs darbs, kura procesā skolēni patstāvīgi izstrādā kādu iepriekš izvēlētu ideju (nodomu, plānu), apgūst kādu tēmu, vāc materiālus un pētījuma rezultātus apkopo referātā, stendā, materiālu kopā, albuma u. tml.8
Projekta darbam tiek izvirzīti vairāki veidi:
sienas avīze;
izstāde;
makets;
lomu spēles scenārijs, teatralizēts uzvedums;
video filma;
intervijas; 9
zinātniski pētnieciskais darbs.10
Projekta darbs ir radošs darbs gan pēc satura, gan norišu secības un rezultāta, jo to veido paši skolēni. Projekta darbs kā īpaša veida mācību darbs ir ļoti elastīgs, to var izmantot katrā klasē neatkarīgi no skolēnu vecuma līmeņa un jebkurā posmā, tas ir, gan sākumskolā, gan pamatskolā, kā arī vidusskolā.
Projekta darbs skolēnos veido mācīšanās motivāciju un skolēnam atbilstošu vērtības izjūtu, jo projektā un tā tapšanas laikā tiek ietverta katra skolēna darbība, pieredze, neizpaliek arī viņa domas un intereses.
Projekta darbos parādās starppriekšmetu saiknes, skolēnu spēja lietot iepriekš apgūtās zināšanas, kā arī iegūt zināšanas patstāvīgi, līdz ar to mācību priekšmeti iegūst jaunu jēgu un nozīmīgumu skolēnu pieredzē.
Ne tikai skolēniem ir nepieciešams apgūt radoša darba pieredzi, bet arī pedagogiem, lai projektu metodi kā vienu no interaktīvajām mācību metodēm izmantotu praksē, palielinot skolēnu aktivitāti, pašizpausmi, veicinot sadarbību ar citiem skolotājiem un skolēniem mācību vielas apguvē.
Parasti projekta darbs ir vairākpakāpju uzdevums, kas ietver mazākus uzdevumus. Tā saturu un rezultātu nosaka paši skolēni.
Ir vairākas iezīmes, kas raksturo projekta darbu, piemēram, interdisciplinārā jeb starppriekšmetu mācīšana un mācīšanās. Projekta darbam ir jābūt orientētam uz problēmu, tā izstrādes laikā skolēniem ir jākonsultējas ar skolotāju. Izstrādājot projekta darbu ir vienlīdz nozīmīgs rezultāts un darbības tā izvirzītā mērķa sasniegšanai. Neatņemama projekta darba sastāvdaļa ir atbilžu meklēšana uz skolēniem vai plašākai sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.…
