Katrs pats ir savas laimes kalējs. Kurš gan nezin šo latviešu tautas sakāmvārdu un pirmajā mirklī tā arī šķiet, mēs katrs varam tikai to, ko varam un sasniedzam to, pēc kā tiecamies. Bet kā ir ar bērniem, vai viņi arī ir savas laimes kalēji, sava likteņa lēmēji? Kurš spēj pateikt, kad sākas šis „pats”? Viss savā starpā ir saistīts, pakārtots un sakārtots. No visa apkārtējā: no vietas un laika, kad piedzimstam, no tā, kādi ir tavi tuvākie cilvēki, kāda ir skola un skolotāji no visa, kas ikdienas ir līdzās ir atkarīgs šis „pats savas laimes kalējs”.
Tēmas aktualitāte.
Kopš 20. gs. 90-jiem gadiem līdz pat 21.gs. sākumam lauku skola darbojas lielo pārmaiņu laikā, kad valsts ir atguvusi savu valstisko neatkarību un sabiedrība uzsāka darbu pie demokrātiskas, tiesiskas valsts izveides. Sākās pārmaiņas visās cilvēkdarbības jomās, kā arī pāreja uz tirgus ekonomiku. Pārmaiņas ir sākušās un arvien vēl turpinās arī izglītībā, kur pārmaiņu procesiem tiek piesaistīts sociālpedagoģiskais darbs. Pārmaiņas lauku izglītības vidē ietekmē globalizācijas un integrācijas procesi pasaulē, kas tiešā veidā ir skāruši Latviju.
Apkārtējā vide, esošie un potenciālie resursi kopienā spēj nodrošināt cilvēka vajadzības, veicināt viņa izaugsmi. Ir svarīgi šos vietējos resursus izmantot pēc iespējas pilnīgāk. Taču, lai šos resursus lietderīgi izmantotu, ir jābūt labiem speciālistiem, kuri spēj plānot, pamatot un pārliecināt sabiedrību par vietējās vides resursu nozīmīgumu, tās svarīgumu sabiedrības attīstībā. Šiem speciālistiem pirmkārt ir jābūt pedagogiem, kuriem jāspēj vienoti ar vecākiem audzināt jauno paaudzi.
Bērnu tiesību deklarācijā ir teikts „Bērnam ar likumu un citiem līdzekļiem jānodrošina īpaša aizsardzība, kā arī jārada iespējas un labvēlīgi apstākļi veselīgai un normālai fiziskai, intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībai brīvības un cieņas apstākļos. Pieņemot šai nolūkā likumus, galvenajam jābūt bērna interešu vislabākās nodrošināšanas apsvērumam.” Pieaugušie ir atbildīgi par bērna attīstību, par apkārtējo apstākļu un iespēju nodrošinājumu, kas vislabāk atbilst bērna vecumam un vajadzībām. Visā pasaulē liela uzmanība tiek veltīta bērnu aizsardzībai, kas sevī ietver bērnu vajadzību nodrošinājumu. Par bērniem rūpējas, audzina un aizstāv ne tikai ģimene un skola, bet arī palīdzošo profesiju pārstāvji. Liela loma bērnu aizsardzībā, audzināšanā un spēju pilnveidošanā ir sociālajiem darbiniekiem. …
