Latvijas Lauksaimniecības universitātes „Iestāžu un uzņēmumu ārējo sakaru”
studente 2006.gadā devās uz Franciju strādāt kā brīvprātīgā Eiropas Savienības programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros. Pēc brīvprātīgā darba beigšanas bakalaura darba autore sastapās ar daudziem citiem jauniešiem, kas bija strādājuši, strādāja vai tikai vēl plānoja doties strādāt uz citu valsti kā brīvprātīgie. Strādājot brīvprātīgo darbu citā valstī, ikdienas nākas sastapties ar jaunu kultūru un neiepazītām, citādākām tradīcijām, iespējams,
to izraisītu kultūršoku vai diskomforta izjūtas. Darba autorei ir svarīgi uzzināt, kā jauniešiem ir vieglāk adoptēties jaunā vidē un pieņemt tās kultūras vērtības un tradīcijas, lai varētu sekmīgi strādāt un lai izvairītos no iespējamajām nesaskaņām.
Komunikācija ir kā līdzeklis, ar kura palīdzību mēs saistām sevi ar apkārtējo
pasauli. Kā zināms, darba sekmīgai izpildīšanai ir ļoti svarīga komunikācija organizācijā,
tas attiecināms arī uz Eiropas Brīvprātīgo darbu, kur brīvprātīgie jaunieši ilgstoši uzturas
citā valstī un strādā organizācijā, kuras kultūra, iespējams, pilnībā atšķiras no ierastās
dzimtajā valstī. Komunikācijas attīstīšanai un pilnveidošanai īpaša vērība jāpievērš, ja tajā
ir iesaistītas personas, kas nāk no dažādām valstīm, ar dažādiem kultūras un
komunicēšanas ieradumiem. Lai gan izpratne par veiksmīgu starpkultūru komunikāciju balstās uz katra cilvēka individuālo pieredzi, vērtībām un vajadzībām, starptautiskā vidē saskarsmes dalībniekiem ir jābūt iecietīgiem vienam pret otru un saskarsmes pozitīvai un veiksmīgai attīstīšanai jāpievērš īpaša vērība. Nereti ilgstoša uzturēšanās citā valstī rada nepārliecinātību, diskomfortu, ilgas pēc mājām, pēc pazīstamām lietām, izjūtām, tradīcijām, cilvēkiem. Lai nodrošinātu indivīda iekļaušanos jaunajā sabiedrībā, ir nepieciešama pozitīva starpkultūru saskarsme un attieksme, savstarpēja nepārtraukta mijiedarbība un iecietība, kā arī pacietība.
Darba autore vēlējās izpētīt, kā jauniešu izpratni par starpkultūru komunikāciju un
kultūru vērtībām ietekmē jaunās valsts darba vide Eiropas Brīvprātīgā darba laikā, un kā
veicināt jauniešu integrāciju jaunajā kultūrā un darba vietā, neradot diskomforta un
mazvērtības izjūtas, veicinot savstarpējo komunikāciju. Veiksmīgi atrasts dialogs starp
dažādām kultūrām, veicina darba ražīgumu un uzlabo attiecības darba vidē, kā arī saskarsmē iesaistīto indivīdu priekšstatus par citām kultūrām un personīgās pašsajūtas. Mūsdienās kultūru atšķirību izpratne, pārzināšana un novērtēšana ir kļuvusi par nozīmīgu
faktoru, lai veicinātu starpkultūru tolerances attīstību.
Darba mērķi:
noskaidrot, vai zināšanas par starpkultūru atšķirībām sekmē jauniešu
1. darbību Eiropas Brīvprātīgajā darbā;
2. atrast vislabāko veidu, kā uzlabot starpkultūru komunikāciju starp brīvprātīgā darba veicējiem un darba devēju organizāciju.
Darba uzdevumi:
1. Analizēt izziņas materiālus par starpkultūru komunikāciju.
2. Izvērtēt un analizēt dažādu kultūru komunikācijas veidus.
3. Iegūt informāciju par Eiropas Brīvprātīgo darbu.
4. Empīrisko datu iegūšana, apstrāde un analīze.
5. Izdarīt secinājumus no iegūtajiem datiem un informācijas materiāliem.
6. Sniegt rekomendācijas starpkultūru komunikāciju uzlabošanai Eiropas
Brīvprātīgā darba laikā.
…
