Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:153949
 
Author:
Evaluation:
Published: 15.06.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Terorisma jēdziens un būtība    6
1.1.  Terorisma krimināltiesiskais aspekts    11
1.2.  Terorista kriminoloģiskais portrets    16
2.  Starptautiskā terorisma krimināltiesiskais raksturojums    21
2.1.  Terorisma vēsturiskā attīstība    26
2.2.  Kopējais starptautiskā terorisma raksturojums    32
2.3.  Terorisma un pretterorisma taktika un stratēģija    39
3.  Latvija kā starptautiskā terorisma apdraudējuma objekts    44
3.1.  Starptautiskā terorisma apdraudējumu novēršana Latvijā    48
3.2.  Latvijas dalība cīņā ar starptautisko terorismu    52
4.  Kopsavilkums    56
5.  Anotācijas    58
6.  Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts    61
7.  Izziņa par diplomdarba aizstāvēšanu    66
Extract

XXI gs. sākumā pasaules civilizācija atrodas dilemmas priekšā vai „cilvēces nāvīgākie ienaidnieki” – starptautiskais terorisms tiks uzveikts vai arī demokrātija pasaulē būs sagrauta. Mūsu civilizācijā ir iezīmējušās jaunas tendences ar jaunām īpatnībām un standartiem, kam ir ne tikai politiska, sociāla, tiesiska, bet arī kriminoloģiska nozīme. Šie standarti ir saistīti ne tikai ar centieniem veidot vienotu pasaules telpu, ar drošību cilvēcei, ar augstu dzīves līmeni un vispārējo cilvēktiesību ievērošanu. Kā arī ar globālās drošības nostiprināšanu un startautiskā terorisma apkarošanu.1
Aukstajam karam beidzoties, militāro draudu faktors nav vairs noteicošais drošības politikas veidošanā. Mūsdienās terorisms, cilvēku tirdzniecība, organizētā noziedzība ietekmē drošības un aizsardzības politiku pasaulē. Šobrīd starptautiskais terorisms ir viens no starptautiskās sabiedrības visneatliekamāk risināmajiem grūtajiem uzdevumiem.
Tāpēc par diplomdarba tēmu izvēlējos analizēt starptautiskā terorisma būtību un tendences. Iespējas, kā apkarot šo bīstamo kara vešanas metodi, jo iznīcināt terorismu diemžēl nebūs iespējams nekad.
Terorisms ir veids, kādā vājie, kam trūkst spēka skaitliskā izteiksmē un kam nav politiskās atbalsta sabiedrībā, mēģina izmantot vardarbību, cerībā, ka īslaicīga vadošās iestādes sagrābšana, lidmašīnas vai politiķa nolaupīšana varētu izmainīt lietu līdzsvaru un vara nonāktu teroristu rokās. Mērķtiecīga mierīgo iedzīvotāju spīdzināšana un nogalināšana ir viena no viszemiskākajām barbarisma izpausmēm. To var pielīdzināt noziegumam pret cilvēci, etniskajai tīrīšanai un genocīdam. Diemžēl terorisms neizzūd no 21. gadsimta laikrakstu virsrakstiem. Gluži pretēji, terorisms kļūst par karošanas pamatmetodi, ko izmanto ar kaut ko neapmierināti grupējumi savu politisko mērķu sasniegšanai un savu valstu valdību šantažēšanai. Šādu līdzekļu izmantošanai nav attaisnojuma. Jebkurš šķietami cēls mērķis var tikt diskreditēts, ja tā sasniegšanai tiek izmantots terorisms.2
Krievijā, Spānijā, Irākā, Izraēlā, Saūda Arābijā, Indonēzijā un daudzās citās valstīs. Notiek uzbrukumi bērniem un viņu vecākiem skolās, autobusos un lidmašīnās. Teroristu rīkotie sprādzieni, kas gandrīz ik dienu notiek visā pasaulē pārpilnās ielās, tirgus laukumos un dzīvojās ēkās. Tas attiecas uz sadistisko lepnumu un baudu, ar kādu teroristi filmē nošaušanas, cilvēku nogalināšanas veidus. Bieži vien valstis, kas saskaras ar teroristu uzbrukumiem, pielieto daudzkārt pārākas militārās iespējas, lai dotu spēcīgu triecienu reāli pastāvošiem vai aizdomās turētiem teroristu objektiem. Taču šādi triecieni pārāk bieži ir paši izraisījuši nevēlamas blakusparādības - tie ir turpinājuši mierīgo iedzīvotāju ievainošanu un nogalināšanu un īpašuma iznīcināšanu. Šādi triecieni nekādā veidā nav mazinājuši dziļi iesakņojušās aizvainojuma jūtas neapmierināto iedzīvotāju daļā. Dažu pēdējo gadu desmitu notikumi atklāj kailo un skaudro patiesību, ka militārs risinājums vien nav spējīgs izskaust terorismu un, ka terorisms nav pierādījis sevi kā efektīvu līdzekli politisko mērķu sasniegšanai. Šādi nemitīgi nogalināšanas un savstarpējā naidīguma veicināšanas cikli var izbeigties tikai tad, ja visas iesaistītās puses atsakās no vardarbības.3
Diplomdarba, mērķis ir analizēt starptautiskā terorisma problēmas ar Latvijas drošības nostiprināšanas aspektu. Mērķa sasniegšanā, darbā īpaša uzmanība tiek veltīta starptautiskā terorisma krimināltiesiskajam vērtējumam un definīcijām, ko devušas Starptautiskās drošības organizācijas, katra valsts atsevišķi, kuras ir saskārušās ar terorisma izpausmēm.
Ir jālikvidē cēloņi, kas veicina indivīdu iekļaušanos teroristiskajās organizācijās.
Ir jāpazīist starptautiskā terorisma būtība, nepiemirstot terorisma vēsturiskos aspektus, kuri ir veicinājuši noteiktu grupu, sociālo slāņu vai reliģisko novirzienu pievēršanos terorismam. Zinot terorisma vēsturi un tā attīstības tendences, starptautiskā sabiedrība var sekmīgi cīnīties ar terorisma tendenču ierobežošanu. Valstīm ir jāizstrādā savas pretterorisma programmas, jāpielieto tāda taktika, lai tā nelīdzinātos teroram pret civiliedzīvotājiem.4
Jāatzīst, ka starptautiskais terorisms apdraud arī Latvijas valsts drošību, jo mūsu valsts ir iekļāvušies NATO struktūrās. Mūsu karavīri cīnās pret starptautisko terorismu Irākā, Afganistānā un Kosovā. Starptautiskā terorisma apbruņojumā ir moderni ieroči un viens no tādiem ir dators, ar kura palīdzību var efektīvi veikt teroristisku aktu jebkurā pasaules punktā. Pret mūsdienu teroristiem valsts var efektīvi cīnīties apvienojot spēkus ar starptautiskajām drošības organizācijām.
Lai sekmīgāk varētu veikt analīzi par starptautisko terorismu un tā apdraudējumu Latvijas drošībai izvēlējos šādu darba struktūru:
Pirmajā darba nodaļā analizēšu terorisma krimināltiesisko aspektu, un cēloņus, kas liek personai kļūt par teroristu, apskatīšu Latvijas krimināllikuma 88.panta dispozīcijā sniegto definīciju
Otrajā darba nodaļā pievērsīšos jautājumam par starptautiskā terorisma vēsturi un tā attīstības tendencēm mūsdienās. Starptautiskā terorisma krimināltiesisko novērtējumu Starptautiskajās Konvencijās un par pretterorisma cīņas metodēm.
Trešajā darba nodaļā apskatīšu jautājumu par Latvijas drošības nodrošināšanu, par Latvijas sadarbības iespējām ar starptautiskjām drošības organizācijām cīņā pret starptautisko terorismu.
Darbā izmantoju ANO pieņemtās konvencijas par cīņu ar starptautisko terorismu. Juridisko literatūru, kurā tiek analizēti jautājumi par terorismu tā cēloņiem un to novēršanas iespējām. Kā arī G. Tauriņa grāmatu “Politika” I un III daļu. Plaši izmantoju internetā pieejamos materiālus par terorismu un pretterorisma vienību cīņas taktiskajiem elementiem.






1.Terorisma jēdziens un būtība
Pēc 2001.gada 11.septembra starptautiskā terorisma uzbrukumiem Amerikai, ANO Drošības Padome pieņēma rezolūciju nr.1373, kuras rezultātā ANO dalībvalstis, to skaitā arī Latvija, ir aicinātas pievienoties visām konvencijām, kas saistītas ar cīņu pret terorismu. Ar pievienošanos “Starptautiskajai Konvencijai par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem” Latvija apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai darbības, kuras aprakstītas Konvencijā un saistītas ar teroristu rīkotajiem sprādzieniem, tiktu atzītas par noziedzīgiem nodarījumiem. Konvencijā ir paredzēti priekšnosacījumi dalībvalsts jurisdikcijas nodibināšanai, kā arī savstarpējai sadarbībai jurisdikcijas pārkāpšanas gadījumā. Saskaņā ar 2001.gada 28.septembra ANO Drošības padomes rezolūciju Nr.1373, kura paredz plašu vēršanos pret terorismu, Latvijai kā jūras valstij ir pienākums pievienoties Konvencijai ar mērķi cīnīties pret nelikumīgām darbībām, kas vērstas pret kuģošanas drošību. Kovencija darbosies līdztekus starptautiskās jūras organizācijas un citu starptautisko organizāciju pasākumiem, lai cīnītos pret kuģošanas drošības apdraudēšanu5.
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.6 Valsts ir sabiedrības politiskās sistēmas pamats un galvenā institūcija, kura realizē politisko varu valstī. Valsts vara ar savu iekšējo un ārējo politiku regulē cilvēku darbību un viņu rīcību, kā arī cilvēku attiecības, sociālo grupu, slāņu un šķiru savstarpējās attiecības. Valsts, politika un vara veido trīsstūri, kuru var saukt par „valsts politisko varu”7. Valsts politiskā vara var izpausties vardarbīgā formā, kara laikā, valsts apvērsumos, revolūcijās. PSRS balstījās uz propogandu un teroru, tā bija tipiska vardarbības formas valsts politiskā līmenī. Vardarbībai ir dažādas piespiešanas formas, ko noteikta šķira lieto pret citām šķirām vai kāda sociālā grupa pret citām sociālām grupām ar mērķi saglabāt vai iegūt ekonomisko un politisko varu, iegūt noteiktas privilēģijas.8 Vardarbība ir rupjas varas lietošana un tā ir attaisnojama, kad notiek cīņa ar organizēto noziedzību, likuma pārkāpējiem un teroristiem miera laikos.
Terorisms ( lat. terror bailes, draudi) – spridzināšana, dedzināšana vai citas tīšas darbības, kas vērstas uz cilvēku iznīcināšanu, miesas bojājumu vai cita kaitējuma nodarīšanu cilvēku veselībai; uzņēmumu, celtņu, naftas vai gāzes vadu, elektrolīniju, satiksmes ceļu un līdzekļu, telekomunikāciju tīklu vai citas mantas iznīcināšana vai bojāšana nolūkā kaitēt LR vai tās iedzīvotājiem, kā arī šajā pašā nolūkā izdarīta saindēšana vai epidēmiju un epizootiju izplatīšana. Terorisms ir arī dzīvībai vai veselībai bīstama vardarbība pret personu vai svešas mantas iznīcināšana vai bojāšana, kas izdarīta ar spridzināšanu, dedzināšanu vai citādā bīstamā veidā, vai šādu darbību piedraudējums nolūkā piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautisku organizāciju izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, kas ir noteikums vardarbības pārtraukšanai.1
2004.gada februārī socioloģisko pētījumu firmas „SKDS” aptaujā 39% iedzīvotāju uzskatīja, ka Latviju apdraud starptautiskais terorisms, 2004.gadā respondenti gan retāk nekā 2003.gadā norādījuši, ka Latviju apdraud starptautiskais terorisms. Aptauja Latvijā veikta pirms Madridē notikušajiem terora aktiem. 2004.gadā bailes no terorisma Latvijā izjutuši par 6% punktiem mazāk respondentu nekā pērn. Aptaujas dati arī liecina, ka 43% respondentu netic starptautiskā terorisma iespējamībai Latvijā, bet 18% aptaujāto atturējušies paust noteiktu viedokli šajā jautājumā.
Analizējot atbildes, secināts, ka biežāk nekā parasti viedokli, ka Latviju apdraud starptautiskais terorisms, pauduši iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem un respondenti bez Latvijas pilsonības. Noliedzoši uz jautājumu "Vai, jūsuprāt, Latviju apdraud starptautiskais terorisms?" biežāk atbildējuši respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, kā arī iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz Ls 127.2
Tika veikta aptauja 2003.gada 20.februārī kā priekšizpētes posms, gatavojoties konferencei 'Terorisma ietekme uz starptautisko ekonomiku un uzņēmējdarbību', un tajā piedalījās 20 Latvijas Universitātes akadēmiskās maģistra programmas "Starptautiskā Ekonomika un Bizness" studenti. Uz jautājumu, kas pēc jūsu domām ir terorisms?
Definējums pārsvarā tika dots līdzīgs šim piemēram: ”Terorisms ir pretlikumīga darbība pret lēmējinstitūciju, indivīdu vai sabiedriski aktīvu grupu, nodarot pēc iespējas lielākus postījumus, ar nodomu panākt mērķus, kas citā ceļā nav sasniedzami”.Par terorisma ietekmi uz ekonomiku un uzņēmējdarbību respondenti gandrīz 100% atbildēja, ka terorisms ekonomiku - ietekmē slikti, bremzē tās attīstību, samazina ekonomisko izaugsmi, daudzi uzņēmumi bankrotē, rada nedrošību un nevēlēšanos ko tālāk darīt. Terorisms iznīcina ekonomiskos resursus, nodara ļaunumu cilvēku veselībai.3
No mūsdienu drošības viedokļa terorisms ir kļuvis arvien kompleksāks, šodien tas dalās, kā terorisms un starptautiskais terorisms. Terorisms pats kā daudzšķautņaina problēma patiesībā izplešas uz citām drošības sfērām, ir saistīts ar organizēto noziedzību, ar narkotiku izplatību un cilvēku tirdzniecību. Šodien daudz tiek runāts par reliģisko sadursmi starp kristietību un musulmanismu. Masīva sadursme starp tiem, kuri pārstāv šīs divas ievērojamās reliģijas, kas dzīvojušas viena otrai līdzās tūkstošiem gadu, ir neiedomājama. Noteikti ir ļauni spēki, kas cenšas manipulēt un tiešām gūtu labumu no šī šķietami reliģiskā konflikta. Karam pret terorismu nav nekāda sakara ar reliģiju. Terorisms visu laiku ir eksistējis visdažādākajās formās: fašistu terorisms, komunistu terorisms, un reliģiskais terorisms. Reliģijas iedvesmots terorisms ir sācies jau kopš Svētās inkvizīcijas laikiem. Šodienas terorisms, tā ir problēma ne tikai starp dažādām reliģijām, bet arī konkrētu reliģiju iekšienē, vai tas būtu islāms vai kristietība. Konflikts starp protestantiem un katoļiem Īrijā ir labi zināms piemērs. Nesen terorisms ir ieguvis skarbāku formu un tagad ir tādi cilvēki, kas grib to pasniegt kā konfliktu starp divām pasaulēm. Austrumeiropai vajadzīgi vienoti Rietumi4
Bet faktiski tas nav konflikts starp divām pasaulēm. Tas ir konflikts starp teroru – šauru, bet ļoti bīstamu, koncentrētu, agresīvu un kriminālu pasauli un pārējo pasauli, neatkarīgi no reliģiskās ticības. Piemēram, Irāka.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −42,96 €
Work pack Nr. 1112408
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register