Pieaugošā Pasaules valstu globalizācijas procesa rezultātā, kā arī pilnveidojoties transporta veidiem, pieaug tirdzniecības iespējas uz attālākajām zemeslodes vietām un aizvien lielāku lomu valsts ekonomikā iegūst starptautiskā tirdzniecība. Arī Latvijai, kas 01.05.2004. iestājusies Eiropas Savienībā, ir jāsekmē ārējās tirdzniecības darījumu apjoma palielināšana. Šobrīd ārējo tirdzniecību veicina Latvijas dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).
Tomēr pastāvot zināmai ekonomiskai, juridiskai un politiskai nestabilitātei valstī, Latvijas uzņēmējiem nākas saskarties ar tādu problēmu kā ārvalstu partneru neuzticība. Protams, ārvalstu uzņēmēju piesardzība ir pamatota, jo starptautiskā tirdzniecība sevī ietver vērā ņemamus riskus, kuru iestāšanās varbūtība ir atkarīga no partneru vēlēšanās un spējas maksāt, no pieredzes un profesionalitātes, kā arī no politiskajiem, ekonomiskajiem un likumdošanas apstākļiem partnera valstī. Tas nozīmē, ka starptautiskajā tirdzniecībā uzņēmēji ir pakļauti ne tikai savam, bet arī to partneru biznesa riskam, neveiksmēm finansu tirgū un valstu ekonomisko neveiksmju sekām.
Tādēļ svarīgi ir pārzināt riska veidus, kuriem uzņēmēji ir pakļauti starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī metodes šo risku samazināšanai. Iepriekšminētajā situācijā ir iespējams veiksmīgi izmantot banku starpniecību, sevišķi to banku, kuras ir starptautiski atzītas.
Lai kontrolētu riskus un atvieglotu darījumu slēgšanu starptautiskajā tirdzniecībā, bankas ir izstrādājušas atbilstošu norēķinu sistēmu. Šī norēķinu sistēma tiek dēvēta par dokumentāro operāciju sistēmu, kas sevī ietver tādus norēķinu veidus kā kredīta vēstules, inkaso, bankas garantijas un arī forfaitings.
Tieši šie bankas pakalpojumi, atkarībā no piemērotajiem apmaksas noteikumiem un izvēlētā veida, pilnīgi vai daļēji likvidē starptautiskās tirdzniecības riskus. Citiem vārdiem sakot, kredīta vēstules, inkaso, bankas garantijas un forfaitings nodrošina starptautiska darījuma partneru, līgumā paredzēto saistību izpildi, samazina riskus: pārdevējam – saņemt atteikumu no preces apmaksas vai atteikšanos no piegādātās preces, pircējam – no nepienācīgas piegādes izpildes vai neizpildes.
Pasaules prakse starptautiskajā tirdzniecībā rāda, ka atvērtais rēķins un avansa maksājumi, no pārdevēja un pircēja riska viedokļa, kā galējie norēķinu veidi izmantojami tikai tad, ja starp partneriem pastāv ilgstošas, pozitīvas un uz savstarpējo uzticēšanos balstītas attiecības.
Mazpazīstamu valstu savstarpējo darījumu sekmīgumu var nodrošināt ar bankas starpniecību, izmantojot piemērotu tirdzniecības finansēšanas metodi – faktoringu, līzingu, kompensācijas darījumus, kaut arī bankas nevar pilnībā garantēt darījuma noteikumu izpildi, ja viena no sadarbības partneru pusēm jau darījuma sākumā paredzējusi negodīgu rīcību attiecībā pret partneri.
Viens no faktoriem, kas kavē banku un uzņēmēju sadarbību ir informācijas trūkums starptautiskās tirdzniecības jomā – uzņēmēji nezin savas iespējas un to darbībai piemērojamos maksājumu veidus, savukārt, bankas nepārzin atsevišķu klientu vajadzības. Veicinot banku un to klientu savstarpējo sadarbību, varētu panākt banku ieņēmumu no starptautiskās tirdzniecības finansēšanas ar bankas palīdzību un uzņēmumu apgrozījuma apjoma pieaugumu, kā arī palielināsies starptautisko tirdzniecības darījumu drošība.
Jāatzīst, ka tirdzniecības finansēšanas metožu darbības shēmas nav tik daudz sarežģītas, cik svešas, tomēr darbam ar tām ir savas īpatnības, kuras pilnīgi būtu jāpārzina bankas speciālistiem un jāpalīdz saviem klientiem izvēlēties pareizo maksājuma veidu.
Lai uzņēmēji strādātu bez zaudējumiem un varētu nopelnīt, izmantojot tirdzniecības finansēšanas radītās priekšrocības, un bankas nezaudētu uzticību klientu acīs, banku speciālistiem labi jāpārzina šo pakalpojumu nianses, līdz ar to nodrošinot banku un to klientu sadarbību ne tikai darījumu finansēšanas jomā.…
