Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
21,48
You save:
3,87 (18%)
Discounted price*:
17,61
Purchase
Add to Wish List
ID number:429922
Author:
Evaluation:
Published: 15.04.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 42 units
References: Used
Time period viewed: 2005.g. - 2008.g.
Extract

NOBEIGUMS
Latviešu diskursu augsta kontekstualitāte, ko pierāda šis pētījums, liecina par indivīdu izvairīšanos no tiešas publiskas diskusijas par savstarpējo attiecību problēmām un attieksmēm pret iebraucējiem. Aizspriedumi turpina pastāvēt individuālo priekšstatu līmenī un, iespējams, tiek atražoti interpersonālajā komunikācijā savas grupas iekšienē.
Stereotipu izcelsmes skaidrošanā, kas parādās portālu rakstu komentāros, ir sastopamas visas teorijā apskatītās pieejas - sociālā pieeja, respektīvi, vajadzība pēc statusa un piederības; emocionālā pieeja - tās ir frustrācijas, kas saistītas ar konkurenci starp dažādām grupām. Stereotips realizējas kā konkurences starp grupām par deficītiem resursiem rezultāts. Jo resurss ar lielāku deficītu, jo stereotips spēcīgāks. Resursi var būt visdažādākie, tas var būt un visbiežāk tas ir sociālais statuss. Tas liecina par latviešu identitātes krīzi; kognitīvā pieeja - tas nozīmē – klasifikācija, kategorizācija; personības pieeja – portālu rakstu lasītājam kā personībai, kas raksturojas ar zināmu tendenci uz cietsirdību, ar grūtībām veido komunikācijas ar citiem, kā arī tendēti maksimāli vienkāršot situācijas un domā kategorijās “balts” un “melns”.
Stereotipi parasti tiek lietoti konkrētās zināmās situācijās: laika deficīts, informācijas deficīts, kad nepieciešams apliecināt savu uzticību kādai grupai, kad nepieciešams izskaidrot savas negatīvās nostādnes, pārlieka aizņemtība, nogurums, emocionāls uzbudinājums, ļoti jaunā vecumā, kad cilvēks vēl nav iemācījies dauz ko atšķirt, savas grupas labā.
Stereotipizācijas efekts izpaužas grupas īpašību pārnešanā uz personību un otrādi – personisko īpašību pārnešanā uz grupu. Stereotopizācija var noritēt, balstoties uz dažādiem raksturlielumiem: individuāliem, personiskiem, lomu, etniskiem utt.
Stereotipu un aizspriedumu atražošanu ietekmē gan sociālā identitāte, gan nacionālā identitāte un ideoloģija, grupu identitāte un grupu konflikti, etniskie konflikti un diskriminācija, stereotipi un aizspriedumi, gan ideoloģija, kas veicinājuši negatīvu notikumu attīstību sabiedrībā. Šajā apstāklī liela nozīme tieši postmodernisma laikmetam, kas ieviesis ievērojamas sociālās pārmaiņas sabiedrībā. Daudzo aspektu ietekme tikai pierāda, ka stereotipi tiek atražoti dominējošā diskursa rezultātā un nepieciešams turpināt veikt pētījumus, lai skaidrotu sabiedrības attieksmes un uzvedību attiecībā pret iebraucējiem Latvijā un rasisma izplatību globalizētajā pasaulē.
Diskusijas tīklu portālos pierāda, ka ir norises, kas var nejauši izcelt dienas gaismā slēptu vai neapjaustu neiecietību, kas sastopama gan varas pārstāvju publiskajos izteikumos, interneta portālu diskusijās un citādās sabiedrības reakcijās (gājieni, protesti). Jāsaka, ka minētās tendences ir gan vēsturiski, gan socio-kulturāli izskaidrojamas, jo postmodernisma ietekmē attīstījusies sociālo aspektu nozīme ir noteicošs faktors dominējošo diskursu esamībā attiecībā uz etnisko konfliktu un rasisma izplatības jautājumu. Dominējošo diskursu un stereotipu nemitīgu atražošanu diskursa rezultātā ietekmē gan sociālā identitāte, gan nacionālā identitāte un ideoloģija, grupu identitāte un grupu konflikti, etniskie konflikti un diskriminācija, stereotipi un aizspriedumi, gan ideoloģija, kas veicinājuši negatīvu notikumu attīstību sabiedrībā. Šajā apstāklī liela nozīme tieši postmodernisma laikmetam, kas ieviesis ievērojamas sociālās pārmaiņas sabiedrībā.
Komentāros izskanējušie viedokļi liecina par grupas attieksmes veidošanos par latvisku Latviju latviešiem, kuras teritorijā dzīvo tikai latvieši bez globalizācijas un brīvas pārvietošanās iespēju ietekmes. Jebkura sociālā grupa cenšas veidot pozitīvu un cienījamu sociālo identitāti, un viena no stratēģijām ir salīdzināt sevi ar vājāku un pēc definīcijas sliktāku grupu. Diskusijās par iebraucējiem ir iespējams paust arī savas vērtības un demonstrēt savu vērtību pārākumu, kas veicina identitātes apziņu.
Sociālās grupas cenšas veidot pozitīvu sociālo “mēs” identitāti, un negatīva attieksme pret svešiniekiem Delfi.lv, Apollo.lv, Tvnet.lv un citu portālu rakstu komentāru gadījumā saskatāma kā iespējamo simbolisko resursu pozitīvās sevis identitātes veidošanā, jo ir jāsameklē kādi noteikti simboliskie resursi, un daudz vieglāk ir izcelt sevi, nicinot citu, sliktāko. Identitātes stratēģija ir šāda - sameklēt vājāku grupu, jo uz vājākas grupas fona mēs pēc definīcijas izskatāmies daudz labāki. Turklāt, pieminot Amerikas un Āfrikas iedzīvotājus, tie tiek asociēti ar tumšādainajiem Amerikas vai Āfrikas iedzīvotājiem, lai arī etniskais sastāvs abos kontinentos ir ļoti dažāds.
Vērā jāņem Latvijā pastāvošās attiecības ar krievvalodīgajiem, jo diskusijās izskan viedokļi, ka tieši krievvalodīgie iedzīvotāji ir tie, kam piemīt rasistiska attieksme pret iebraucējiem, nekā pašiem latviešiem. Komentāros iekļautie viedokļi par krievvalodīgo lomu rasisma jautājuma kontekstā norāda uz neatrisināto konfliktu starp latviešiem un krievvalodīgajiem Latvijā.
Daļa portālu lasītāju ir gadījuma rakstura un piedalījušies diskusijās, jo mediju ziņas par rasismu un neiecietību Latvijā radījušas sašutumu, skārusi latviešu identitātes apziņu un aizvainojuši tos.
Daļa lasītāju labi orientējas mediju atspoguļotajās ziņās par cilvēktiesībām Latvijā. Dažkārt pētījuma laikā konstatēti vieni un tie paši pseidonīmi vairāku portālu diskusijās. Daļa regulāri seko šādām ziņām, tāpēc komentāros objektīvi un kritiski spējuši izanalizēt ziņas par rasismu Latvijā. Komentāri liecina par sabiedrībā attīstījušos spēju kritiski vērtēt mediju ziņas, neuzskatot tās par vispatiesākajām un precīzākajām situācijas atainotājām.
Latvieši baidās un nemitīgi izjūt draudus par savu identitāti un valsts suverenitāti. Latvieši baidās zaudēt savus resursus. Komentāru saturs pierāda, ka ir pozitīvās mēs - latviešu un kolektīvās identitātes veidošanās stratēģija. Bailes no citādā norāda vēsturiskā aspekta nozīmi, kad atgūtās neatkarības laiks ir niecīgs un ienākošās globalizācijas tendences latviešos rada bailes no identitātes zaudēšanas, kas nav nostiprinājusies.
Izanalizējot iegūtos datus, apstiprinājās, ka stereotipi pret iebraucējiem Latvijā visbiežāk sastopami šādās virtuālās vides diskusijās un apgalvojums tiek pierādīts – tīkla sabiedrības stereotipi un aizspriedumi tiek nemitīgi atražoti, turklāt šī reproducēšana notiek dominējošā diskursa rezultātā.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −42,85 €
Work pack Nr. 1241244
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Tīkla sabiedrībā dominējošie stereotipi un aizspriedumi pret iebraucējiem Latvijā”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/429922

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register