Deviņpadsmitajā gadsimtā valdīja uzskats, ka cilvēki pirks jebko, kas būs pietiekami lēts. Šim uzskatam bija arī zināms pamats, jo līdz ar tvaika dzinēja izgudrošanu radās iespēja ražot ļoti lētu masveida produkciju. Tā kā rūpnieciski izgatavotās preces tika pārdotas desmitreiz lētāk nekā tās, kas tika izgatavotas ar rokām, vairākums cilvēku bija ar mieru tas iegadāties, kaut arī preču kvalitāte bija zema vai arī preces ne vienmēr pilnība atbilda pircēja vajadzībām. Līdz ar to ražotāju vidū valdīja uzskats, ka galvenais ir nodrošināt efektīvu ražošanas procesu, citiem vārdiem sakot, ražošana tika uzskatīta par uzņēmuma darbības pamatfunkciju. Šo pieeju sauc par ražošanas pilnveidošanas koncepciju. Līdzīgs uzskats vēl joprojām dominē tirgos, kur pieprasījums pēc precēm ievērojami pārsniedz piedāvājumu, piemēram, atsevišķās „trešās pasaules” un Austrumeiropas valstīs.
Paaugstinoties vispārējam labklājības līmenim, pircēji vairs nevēlās pirkt masveida produkciju. Pasplašinoties noieta apjomam, ražotāji spēja gūt peļņu, arī ražojot masveida produkciju. Tas radīja iespēju izgatavot arī nestandarta izstrādājumus. Papildus ražošanas izmaksas, kas radās, izgatavojot preces, kuras apmierinātu īpašas pircēju vajadzības vai vēlmes, neradīja ražotājiem zaudējumus [4, 2].
Mārketinga process ir aktīva dzīves sastāvdaļa – jebkura ikdienas situācija, piemēram, apģērba iegādāšanās, laikraksta lasīšana, ceļošana utt. Un katra no situācijām ir saistīta ar mārketingu. Pašiem neapzinoties, kā un kad piedalāmies mārketinga procesā – izvēloties sev apģērbu, piemeklējam sev vēlamo modeli un piemērotāko krāsu, interesējamies par ražojuma kvalitāti , preču zīmi, gaidām atlaides sezonas precēm, iepazīstamies ar apģērba auduma sastāvu un tā kopšanas noteikumiem, konsultējamies ar draugiem, kolēģiem vai kaimiņiem. Šādā neapzinātā veidā veicot mārketinga izpētes un analīzes procesu [5, 5].
Mūsdienas tirgus ir piesātināts ar dažādiem produktiem un pakalpojumiem. Katrs uzņēmums mēģina atrast tirgū savu vietu un radīt produktu, kurš ieinteresēs patērētājus, lai nodrošinātu sev peļņu. Šajā situācijā veiksmīga mārketinga darbība iegūst aizvien lielāku nozīmi – ar tās palīdzību ir iespējams nodrošināt patērētāju uzmanību un preces noietu.
Mārketings laika gaitā ir kļuvis aizvien sarežģītāks, lai izveidotu labu un konkurētspējīgu mārketinga plānu, jāveic rūpīga apkārtējās vides, konkurentu darbības, patērētāju vēlmju un iespēju analīze, paša uzņēmuma reālo iespēju analīze, jānosaka uzņēmuma mērķi konkrētajā situācijā un jāizvēlas visiem šiem kritērijiem atbilstošas stratēģijas.
Mārketinga stratēģiju pamatā ir mārketinga komplekss un tā elementi – produkts, cena, sadale un virzība. Visi šie elementi mārketinga darbībai ir ļoti svarīgi un rūpīgi jāplāno [4, 6].
„Mārketings – pārdot vairāk un lielākam klientu skaitam!” [10, 9 ]
Pēdējo desmit gadu laikā arī Latvijas tirgus ir stipri mainījies – tajā ienākušas daudzas ārzemju kompānijas, izveidojušās arī lielas un spēcīgas vietējās kompānijas. Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski palielinās. Tas nozīmē, ka īpaši tagad, kad veidojas vienotais Eiropas tirgus, veiksmīga mārketinga plānošana uzņēmumam ir ļoti svarīga.
Latvijā izdotajā mārketinga literatūrā planošanas aktualitāte un saturs apskatīti ļoti minimāli, toties mārketinga pasākumu komplekss minēts praktiski visos izdevumos. Preses izdevumos aizvien biežāk parādās raksti par mārketinga plānošanu un stratēģijām, tomēr jāatzīst, ka Latvijā speciālistiem joprojām trūkst izpratnes par mārketinga kompleksu, jo lielākajā daļā publikāciju jēdziens „mārketings” izmantots kā sinonīms jēdzienam „reklāma”. Jāatzīst, ka latviešu valodā izdots pārāk maz mārketinga literatūras, kas, iespējams, izraisa nepietiekamu izpratni par mārketinga problēmām. …
