Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
21,48
You save:
2,79 (13%)
Discounted price*:
18,69
Purchase
Add to Wish List
ID number:545616
Author:
Evaluation:
Published: 26.01.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 26 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Terminu skaidrojums   
  Saīsinājumi   
  IEVADS   
1.  Tūrisma attīstība pasaulē   
2.  Lauku tūrisma attīstība Latvijā   
2.1.  Lauku tūrisma attīstība, galvenās problēmas   
2.2.  Lauku tūrisma esošais piedāvājums/pieprasījums, statistikas dati un to analīze   
2.3.  Ar lauku tūrismu saistītās likumdošanas bāze un valsts attīstības programmas   
2.4.  Likums par uzņēmējdarbību   
3.  Tūrisma attītība Kokneses pagastā   
3.1.  Tūrisma attīstība Koknesei apkārtējās teritorijās   
3.2.  Kokneses tūrisma vēsturiskā attīstība, ekonomiskais, ģeogrāfiskais stāvoklis   
3.3.  Kokneses pagasta tūrisma vīzija   
3.4.  Tūrisma attīstība Koknesē no 1998. - 2000.gadam   
3.5.  Kokneses tūrisma resursi un piedāvājums   
3.6.  Kokneses pagasta iedzīvotāju attieksme pret tūrismu pagastā (aptaujas rezultāti)   
3.7.  Kokneses pagasta perspektīvās tūrisma teritorijas un objekti   
3.8.  Kokneses pagasta tūrisma attīstības problēmas   
3.9.  Kokneses pagasta tūrisma attīstības mērķi   
4.  Rīcības plāns stratēģisko mērķu sasniegšanai   
4.1.  Veicamie uzdevumi, laika grafiks, finanses   
4.2.  Indikatori pēc kuriem nosaka priotitātes Kokneses pagasta tūrisma attīstībā   
5.  Tūrisma mārketinga stratēģija Kokneses pagastā   
5.1.  Mērķi un stratēģija   
5.2.  Produkta apraksts   
5.3.  Produkta paterētāji   
5.4.  Kokneses tēls   
5.5.  Esošās mārketinga situācijas novērtējums un priekšlikumi darba uzlabošanai un pilnveidošanai   
5.5.1.  Produkta virzība tirgū   
5.6.  Mārketinga stratēģijas realizācijas budžets   
6.  Tūrisma attīstības iespējas Kokneses pagastā   
6.1.  SVID analīze (informācijas apkopojums)   
6.2.  Secinājumi   
  Izmantotā literatūra   
Extract

Kokneses pagastā tūrisma attīstības stratēģija ir instruments visu ieinteresēto pušu sadarbībai tūrisma veicināšanai Kokneses pagastā. Stratēģija ietver pastāvošās situācijas analīzi, tūrisma perspektīvās teritorijas un objektus, esošo problēmu aprakstu, mērķus un rīcības plānu mērķu sasniegšanai. Atsevišķā nodaļā aplūkots arī Kokneses tūrisma mārketinga plāns.

Stratēģijas galvenais uzdevums ir noteikt Kokneses pagasta tūrisma attīstības virzienus un iespējas, lai, piesasitot tūristu plūsmu un palielinot ienākumus no tūrisma, veicinātu tūrisma nozares attīstību Kokneses pagastā.

Stratēģijas mērķi ar saniedzami, sadarbojoties visām institūcijām un personām, kuras ir un būs ieinteresētas Kokneses pagasta tūrisma attīstībā. Mērķu sasniegšanai paredzētais termiņš ir ne vairāk kā 5 gadi.

Izveidojot stratēģiju, aktivitātes ir plānotas galvenokārt pamatojoties uz pagasta, NVO un Kokneses uzņēmēju iekšējām investīcijām. Tomēr nepieciešams veikt arī ārējo investīciju piesaisti (ES programmu investīcijas, Valsts budžeta līdzekļi, mērķdotācijas, privātās investīcijas), kam būtu nepieciešams apzināt investīciju iespējas pagastā un izstrādāt atsevišķus investīcijas projektus.
Eiropā un visā pasaulē tūrisma un tā attīstība perspektīvas ir viena no vadošajām un visstraujāk augošajām nozarēm, kas tiek uzskatīta par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Ieņēmumi no starptautiskā tūrisma, kopš 20.gs. 50. gadiem, līdz 1995. gadam ir pieauguši no 2,1 līdz 423 miljardiem ASV dolāru. Tūrisma nozare ir augusi straujāk nekā citas un šobrīd pēc eksporta apjoma ieņem 3. vietu aiz naftas produktiem un motortehnikas.
Pirmo pēckara gadu straujo starptautisko ceļotāju pieaugumu, kas laika posmā no 1950. līdz 1960. gadam ik gadu pārsniedza 10 procentus, protams, nevarēja noturēt mūžīgi, un tas atspoguļoja apslēpto pieprasījumu, ko bija ierobežojuši kara gadi un pēckara lēnā atgūšanās. Neskatoties uz to, ir vērts pieminēt, ka starp 1990. un 1996. gadu vidējais ikgadējais pieaugums bija aptuveni 4 procenti, kas bija vērā ņemams pieaugums, it īpaši ņemot vērā pasaules ekonomisko lejupslīdi 90. gadu sākumā. Labas ziņas tūrisma industrijai ir prognoze, ka tuvākajā nākotnē pasaules tūrisms turpinās pieaugt. Saskaņā ar Vispasaules ceļojumu un tūrisma padomes prognozēm līdz 2006. gadam tūrisma veidos 11,5 procentus no pasaules iekšējā kopprodukta, kas ir 7,1 triljons dolāru, un nodarbinās aptuveni 385 miljonus cilvēku.
Zemās cenas, biežie lidojumi, lielā relatīvi turīgā sabiedrības daļa ir iemesli, kāpēc starptautisko tūrismu rada galvenokārt Eiropas valstis, Kanāda un Amērikas Savienotās Valstis (sk. 1 un 2 tabulu).
Tomēr pēdējos gados Japāna tūrisma vadīšanas ziņā ir apsteigusi dažas Eiropas valstis ne tikai tās iedzīvotāju turības, bet arī arvien pieaugošās sabiedrības ceļošanas vēlmes ziņā. Tradicionāli japāņi ne īpaši ir vēlējušies doties tiem pienākošajās brīvdienās, bet saņemot Japānas valdības uzmundrinājumu to darīt, lai samazinātu milzīgo pārpalikumu maksājumu bilancē, tagad viņi lielā skaitā ceļo uz ārvalstīm un pavada tur ilgu laiku. Tādējādi Japāna šobrīd ir starp piecām valstīm, no kurām nāk visvairāk tūristu, un tā veido vairāk nekā pusi no kopējiem tūrisma tēriņiem.
Interesantas pārmaiņas šo valstu kārtībā laika gaitā. Lai gan pārmaiņas vadošo tūristus ģenerējošo valstu secībā ir nelielas, 1995. gadā Taivāna pārsteidzoši ieņēma divpadsmito vietu ar 8,4 miljoniem dolāru, bet Koreja - četrpadsmito vietu ar 5,9 miljoniem dolāru. Tas atspoguļo Klusā okeāna “tīģervalstu” ekonomisko attīstību. Šis ir reģions, no kura nākotnē mēs varētu sagaidīt milzīgu starptautiskā tūrisma pieaugumu. Polija ir nākamā bijušā Austrumeiropas bloka valsts aiz Krievijas, kas ir iesaistījusies ražīgā ārzemju tūrisma biznesā un ir ierindojusies piecpadsmitā vietā.
Vienkārši aplūkojot ieņēmumus, mēs negūsim pilnīgu priekšstatu par tūrisma nozīmi ekonomikā. Valstis, kurām ir visaugstākie ieņēmumi uz vienu cilvēku, ir Zviedrija ar vairāk nekā 4000 dolāru, ko iztērē ikviens iebraukušais tūrists, pēc tam seko Dānija un Japāna. Lielbritānija pat nav pirmo četrdesmit valstu rindā. Visvairāk, ierodoties Lielbritānijā, iztērē tūristi no Islandes - 92 mārciņas dienā, bet viens tūrists no Austrumeiropas iztērē tikai 27 mārciņas dienā. Valsts ekonomikā lielākā nozīme ir tūrisma finansiālai vērtībai, nevis tūristu skaitam, ko valsts uzņem, tāpēc ir svarīgi izvērtēt, cik dažādu valstu tūristi iztērē vidēji dienā un cik ilgu laiku vidēji kādas valsts tūristi pavada, apmeklējot citu valsti.…

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Tūrisma sistēmas attīstības projekts”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/545616

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register