Valsts atbalsta institūts

Secinājumi un priekšlikumi

Eiropas Savienības konkurences politikas mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus veiksmīgu funkcionēšanu, kā arī patērētāju un nelielu uzņēmumu aizsardzību. Visiem uzņēmumiem iekšējā tirgū ir jākonkurē vienādos apstākļos. ES likumdošanā konkurences tiesības ir viena no nozīmīgākajām un plašāk regulētajām jomām.
ES konkurences tiesības aptver divas jomas: konkurences noteikumus un valsts atbalsta noteikumus.
Valsts atbalsta noteikumi regulē valsts atbalsta sniegšanas iespējas. Saskaņā ar ES likumdošanu, jebkāda veida valsts atbalsts var radīt negodīgas konkurences apstākļus un nelabvēlīgi ietekmēt iekšējo tirgu. Tas rada diskrimināciju starp uzņēmumiem, kas saņem un kas nesaņem palīdzību. Tomēr princips par valsts atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu nenozīmē pilnīgu valsts atbalsta aizliegumu. Atsevišķos gadījumos ir pieļaujami izņēmumi. Piemēram, ir pieļaujams valsts atbalsts, lai sniegtu sociāla rakstura atbalstu indivīdiem, lai likvidētu dabas stihiju un katastrofu sekas, lai veicinātu atsevišķu reģionu ekonomisko attīstību.
Valsts atbalsta piešķiršana nenozīmē tikai un vienīgi naudas vai garantiju piešķiršanu. Valsts atbalsta piešķiršana var izpausties arī kādai personai vai personu grupai labvēlīga likuma pieņemšanā. Šajā gadījumā valsts naudu tieši nepiešķir, taču rada situāciju, kad atbalsta saņēmēji var izmantot ar likumu radītus apstākļus papildu ienākumu gūšanai vai arī izdevumu samazināšanai.
Valsts atbalsta noskaidrošanā jāņem vērā privātā investora princips, kas tiek pielietots attiecībā uz valsts vai pašvaldības sniegto atbalstu kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai pašvaldībai pieder kapitāla daļas. Rīgas pilsētas pašvaldības praksē attiecībā uz tās dibinātām kapitālsabiedrībām vai uz kapitālsabiedrībām, kurās tai pieder kapitāla daļas, minētais princips nav noteikts. …