Secinājumi
1. Analizējot pedagoģisko un psiholoģisko literatūru, var secināt, ka pirmsskolas vecuma laikā sāk veidoties personība un tieši šajā vecumā ir tik svarīga tikumiska audzināšana, jo tā veido nepieciešamo morālo īpašību pamatus. Tikumiskajā audzināšanā jābūt pēctecībai, bet balstīties tikai uz veco arī nevar, jo dzīve rit tālāk, aug jauna paaudze un rodas jaunas vērtības. Tikumība ir saistīta ar tikumiskām jūt am un ar pienākuma izpildi pret vecākiem, skolu un sabiedrību.
2. Bērna tikumiskā audzināšana tiek plānveidīgi realizēta ikdienas dzīvē, ko organizē pieaugušie bērna spēkiem atbilstoša darba procesā, rotaļās un mācībās. Pirmsskolas vecuma bērniem rotaļas ir g alvenais dzīves saturs un veidošanas pamats. Rotaļa ir bērnības pavadonis, pašrealizācijas un pašizteikšanās līdzeklis, kas ietekmē bērnu
attīstību kopveselumā. Rotaļā bērns atspoguļo visu vēroto un pārdzīvoto pasaulē ap viņu.
Rotaļājoties bērnam uzkrājas praktiskā pieredze. Rotaļas iedarbība uz bērna attīstības procesu būs rezultatīva vienīgi tad, kad pats bērns reāli darbojas, jo attīstības procesu nosaka tas, cik aktīvs ir pats bērns, kāds ir viņa darbīgums .
3. Pedagogs var plaši izmantot rotaļu kā metodi bērnu dzīves pieredzes organizēšanā, nostiprināt uzvedības noteikumus, aktualizēt vērtības, kā arī pievērst uzmanību tikumisko jautājumu un morāles normu realizācijai. Pieaugušo vadītās rotaļas māca bērnus ne tikai atdarināt, bet arī pareizi vērtēt sabiedr ības parādības, ieaudzina tajos
noteiktu attieksmi pret šīm parādībām un pozitīvas rakstura īpašības, lai vispārpieņemtās uzvedības normas bērnam kļūtu par pašsaprotamām un viņš tās turpinātu ievērot savā dzīvē arī bez vecāku, skolotāju vai kādas citas per sonas aizrādījuma.…