Daudzi cilvēki cieš no dažāda veida atkarībām, tādēļ par tām tiek plaši diskutēts gan sabiedrībā, gan plašsaziņas līdzekļos. Sabiedrības vairākumam, iespējams, šķiet, ka pamatproblēma slēpjas šo atkarību izraisošo vielu un darbību, t.i., objektu postošajā ietekmē uz cilvēku, bet patiesībā atkarības problēmas sakne ir meklējama atkarīgā cilvēka personībā. Iespējams, atkarīgā persona neapzināti pievēršas kādam no atkarības viediem, jo tas ir tikai līdzeklis, lai mazinātu iekšējo spriedzi un rastu zināmu mierinājumu.
Attīstoties jaunajām tehnoloģijām, visās dzīves sfērās pieaug vajadzība pēc datoriem, mobilajiem telefoniem, televīzijas sniegtās informācijas un citām šodien jau ikdienišķām lietām. Vienlaicīgi pieaug arī izklaides pasākumu piedāvājums, kuros izmantotas jaunās tehnoloģijas: spēļu automāti, elektroniskā rulete, datorspēles un citi izklaides veidi (Lodziņa, 2003).
Narkomānijas apkarošanas centra psihoterapeiti un narkologi atzīst, ka arvien vairāk azartiski atkarīgo cilvēku, tajā skaitā nepilngadīgo, meklē palīdzību centrā. Diemžēl atklāti palīdzību pie speciālistiem meklē tikai 10–20% no kopējā skaita. Turklāt atkarība no azartspēlēm psiholoģiski ir ļoti smaga, tā bieži ir kopā ar citām atkarībām un nereti saistīta ar kriminālo pasauli.
Neķīmiskās atkarības, kā arī atkarība no azartspēlēm pie slimībām ir pieskaitītas pavisam nesen. Azartspēļu atkarības gadījumā nav ķīmiskās vielas, kuras varētu izraisīt organisma fizisko atkarību, tomēr atkarība no azartspēlēm attīstās pēc tā paša scenārija un likumsakarībām kā alkoholisms un narkomānija.
Pēterburgas Behtereva Psihoneiroloģiskā institūta medicīnisko zinātņu doktors, psihiatrijas nodaļas profesors Viktors Zaicevs (Зайцев & Шайдулина, 2003) ir definējis atkarību no azartspēlēm kā patoloģisku tieksmi pēc azartspēlēm, kurai var būt pakļauts jebkurš cilvēks neatkarīgi no viņa sociālā statusa un kurai var būt tādas pašas sekas kā narkomānijai vai alkoholismam.
Statistikas par azartspēļu atkarību un izplatību Latvijā ir ļoti maz. Pirmkārt, šīs slimības ārstēšana kā valsts apmaksāts medicīnisks pakalpojums sākta tikai 2004. gadā un attiecas vienīgi uz nepilngadīgajiem. Otrkārt, liela daļa atkarīgo labprātāk izvēlas anonīmu ārstēšanos (RNPC, 2004).
Pētījumi rāda, ka no azartspēlēm atkarīgo spēlētāju skaits starp veiksmes meklētājiem ir 5-8%. Rīgas Narkomānijas profilakses centra vadītāja psihoterapeite Aelita Vagale uzskata, ka tie 5-8% Latvijai ir pietiekami daudz, lai to uzskatītu par nopietnu problēmu.
Latvijai azartspēļu izplatība ir bīstama problēma šādu iemeslu dēļ:
jauniešu un pusaudžu iesaistīšanās azartspēlēs;
azartiski atkarīgo cilvēku ātra desocializācija sabiedrībā, kuras rezultātā rodas lieli tieši un netieši ekonomiskie zaudējumi viņiem un viņu ģimenēm;
azartiski atkarīgo cilvēku iespējama kriminalizācija un viktimizācija;
azartspēļu atkarības vienotās dabas, psihopatoloģijas, klīniskās dinamikas, profilakses un ārstēšanas iespēju un metodikas trūkums.
Ņemot vērā iepriekš minētās problēmas un to ietekmi uz azartatkarīgo cilvēku līdzcilvēkiem un sabiedrību kopumā, bakalaura darba autore uzskata, ka būtu nozīmīgi izpētīt azartatkarīgo cilvēku vērtības. Vai pastav vērtību atšķirības starp azartatakrīgiem un azartneatkarīgiem cilvēkiem un ja pastāv, tad kādas ir atširības? Vērtību atšķirības starp azartatkarīgiem un azartneatkarīgiem cilvēkiem ir pētījuši Amerikas zinātnieki (Lesieur, 1999, 2003, Hulen, 2003, Custer, 2004).
Arī bakalaura darba autores ģimenes un paziņu lokā ir cilvēki, kuri ir atkarīgi no azartspēlēm un kuri šo problēmu noliedz. Tādēļ autorei ir interesanti pētīt azartatkarīgu cilvēku vērtības.
Pētījuma mērķis
Teorētiski un praktiski izpētīt vērtību atšķirības azartatkarīgiem un azartneatkarīgiem azartspēles spēlējošiem vīriešiem.
Pētījuma jautājums
Vai pastāv statistiski nozīmīgas vērtību atšķirības azartatkarīgiem un azartneatkarīgiem azartspēles spēlējošiem vīriešiem?
Pētījuma priekšmets
Vērtību atšķirības azartatkarīgiem un azartneatkarīgiem azartspēles spēlējošiem vīriešiem.…
