Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:698923
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.02.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  D.Rikardo biogrāfija    4
2.  D.Rikardo vērtības izskaidrojums    5
2.1.  Preces maiņas vērtība    5
2.2.  Vērtības mērīšana    6
3.  D.Rikardo par darba algas un peļņas saistību    7
4.  D.Rikardo rentes teorija    10
4.1.  Dabiskās bagātības attīstības un iedzīvotāju iedarbība uz renti    10
4.2.  Par renti no raktuvēm    12
  Secinājumi    14
  Izmantotās literatūras saraksts    15
Extract

2.2 Vērtības mērīšana
D. Rikardo rakstīja, ka visu preču, izņemot neatražojamu preču (piem., vecmeistaru gleznas, slaveni vīni u.tml.) vērtības mērs bija šo preču ražošanai patērētais darba daudzums.
Viņš uzskatīja, ka vērtības mērīšanai bija jābūt tikpat drošai kā garuma, svara vai tilpuma mērīšanai. Drošs vērtības mērs būtu labs ekonomiskās analīzes instruments, ar kura palīdzību bez grūtībām un precīzi varētu noteikt jebkuras preces vērtību gan tagadnē, gan pagātnē, gan nākotnē.
Vienviet viņš pieņēma, ka tāds mērs varēja būt 1 kvartera labības ražošanai patērētais vidējais darba daudzums, citā reizē – 1 unces zelta iegūšanai patērētais darba daudzums.
Apmainot citas preces pret 1 kvarteru labības vai 1 unci zelta, varētu noteikt citu preču maiņas vērtību jeb preču apmaiņas proporcijas tātad relatīvās cenas. Tāpat zinot to, cik darba stundas tika patērētas viena kvartera labības vai 1 unces zelta ražošanai, varētu noteikt jebkuras citas preces vērtību darba stundās.
Visbeidzot viņš atzina, ka ne labības, ne zelta viena svara vienība nevarēja būt drošs vērtības mērs, jo viņu ražošanai patērētā darba daudzums bija mainīgs. Tomēr viņš palika pie sava, ka darbs bija svarīgākais visu preču vērtības mērs.
Viņš gribēja paveikt neiespējamo. Rikardo cerēja, ka viņam izdosies atrast preču un naudas vērtības tādu mēru, kas būtu tik pat drošs un nemainīgs praktiskai lietošanai, kāds bija garuma, svara vai tilpuma mērs.
Tomēr viņa pūles nebija veltīgas. Pamazām noskaidrojās, ka naudas vienība bija vienīgais visu citu preču vērtības mērs. Lai arī šī mēra vērtība nebija tik nemainīga kā metrs kilograms vai litrs, tomēr tā vērtību varēja stabilizēt banku monetārās politikas ietvaros.
19. gadsimta otrajā pusē neoklasiskā ekonomiskā doma atteicās no vērtības mērīšanas ar patērētā darba daudzumu. Lietu vērtību noteica ar lietu derīgumu vai naudas daudzumu. Jo vairāk naudas deva par preci, jo vērtīgāka tā bija. Alfrēds Maršals (1842-1924) rakstīja, ka praktiskajā dzīvē nozīmīga bija nevis preču mistiskās vērtības meklēšana, bet gan preču cenu un izmaksu noteikšana naudā.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1115279
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register