Ievads
Jebkuras valsts viena no pamatfunkcijām ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana valsts teritorijā. Sabiedriskās kārtības nodrošināšanu parasti izpilda policijas dienests. Dažādās valstīs policijas dienesta struktūras pēc savas darbības veidiem un savām funkcijām ir salīdzinoši atšķirīgas.
Autore izvēlējās studiju darba tēmu „Ceļu policijas darbības raksturojums”. Latvijas teritorijā gadu no gada būtiski pieaug transporta līdzekļu skaits, kas piedalās ceļu satiksmē. Katru gadu liels skaits Latvijas iedzīvotāju saņem vadītāja apliecības, kas dod tiesības personai piedalīties ceļu satiksmē ar transporta līdzekli. Latvijā pastāvīgi iebrauc liels skaits ārzemju tūristu ar saviem transporta līdzekļiem. Uz Latvijas ceļiem vienlaikus ir arī liels transporta līdzekļu skaits, kas veic tranzīta kravu pārvadājumus.
Var secināt, ka tādā veidā Latvijā pakāpeniski pieaug cilvēku un transportlīdzekļu skaits, kas piedalās ceļu satiksmē, izmantojot mehāniskos transporta līdzekļus. Neapšaubāmi ir nepieciešama valsts policijas struktūrvienība, kas nodrošina sabiedrisko kārtību uz Latvijas Republikas ceļiem. Latvijas Republikā satiksmes drošības uzraudzība ir uzticēta Satiksmes uzraudzības birojam. Sarunu valodā Satiksmes uzraudzības birojs parasti tiek saukts vienkārši par Ceļu policiju.
Ceļu satiksmes likumā tiek dots ceļu satiksmes definējums, proti, ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem. Ceļu satiksmes pārvaldi atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija. Vienu no būtiskākajiem darbiem ceļu satiksmes uzraudzībā veic Ceļu policijas dienests, jo viņi ir nepārtraukti tiešā saskarsmē ar ceļu satiksmes dalībniekiem.
Autore uzskata par svarīgu veikt Ceļu policijas dienesta izpēti, lai pilnīgāk iepazītos ar Ceļu policijas dienestu, tā struktūru, Ceļu policijas amatpersonu tiesībām un pienākumiem. Kā viena no galvenajām darba tēzēm ir noskaidrot vai Latvijas Ceļu policijas dienesta darbība ir atzīstama par kvalitatīvu un augsti profesionālu. Autore darbā aplūko Ceļu policijas darbības metodes, tiesisko reglamentāciju un funkcijas, analizē iespējamos riskus Ceļu policijas darbībā, iepazīstas ar Ceļu policijas jurisdikciju administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesos.
Autore darbā galvenokārt izmanto deskriptīvo (aprakstošo) metodi – ar šīs metodes palīdzību tiek noskaidrotas vispārējā veidā izpētes objekta formas un funkcijas. Pamatojoties uz noskaidroto ar analīzes metodes palīdzību tiek veikta izziņa ar mērķi noskaidrot veselā daļas un elementus. Visbeidzot ar dedukcijas metodes palīdzību, balstoties uz loģikas likumiem tiek izdarīti secinājumi par noskaidroto.
Autore uzskata, ka veikto pētījumu var izmantot kā mācību materiālu Policijas tiesībās, jo darbā vispusīgi tiek analizēta Ceļu policijas dienesta darbība. Darbs ir aktuāls arī no tāda viedokļa, ka ļauj jebkurai personai saprast kāda ir Latvijas Ceļu policija.
Darba mērķis ir pilnīgi un visaptveroši veikt Ceļu policijas dienesta darbības izpēti Latvijas Republikā, iepazīties ar tiesību normām, kas reglamentē Ceļu policijas dienesta darbību, kā arī izanalizēt Ceļu policijas amatpersonu pienākumus un tiesības dienestā. Lai sasniegtu darba mērķi, Autore darbā izvirza sekojošus uzdevumus:
1. izpētīt Ceļu policijas dienesta funkcijas un struktūru;
2. izpētīt Ceļu policijas dienesta jurisdikciju;
3. noskaidrot iespējamos riskus Ceļu policijas dienesta darbībā;
4. veikt Ceļu policijas amatpersonu lēmumu pieņemšanas un apstrīdēšanas kārtības izpēti;
5. izdarīt secinājumus, vai Ceļu policija Latvijā pietiekami kvalitatīvi un profesionāli spēj nodrošināt satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem.
…
