Tiesību principi ir patstāvīgs tiesību avots ES tiesībās un ieņem nozīmīgu vietu ES tiesu praksē. Tiesību principi kalpo kā ES tiesību normu iztulkošanas līdzeklis. Savukārt daļa no ES tiesību sistēmas vispārējo tiesību principu vienlaikus ir arī pie Rietumu tiesību sistēmas piederošo valstu vispārējie tiesību principi. It sevišķi tas attiecas uz tiem principiem, kas vērsti uz indivīda tiesību aizsardzību.
Viens no ES tiesību principiem ir samērīguma jeb proporcionalitātes princips, kurš tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Rietumu tiesību sistēmas publisko tiesību pamatprincipu. Jaunākajos laikos šī principa ideja izveidojas no diviem avotiem. Pirmais ir sadaloša jeb distributīva taisnīguma ideja. Otrais samērīguma principa avots ir tiesību racionalitātes ideja. No Rietumu tiesību sistēmām samērīguma princips ir ienācis arī modernās starptautiskajās tiesības un kļuvis par starptautisko tiesību vispārējo principu.
Vispārīga formā samērīguma princips paredz, ka starp publiskās varas darbību, kas ierobežo indivīda tiesības un leģitīmas interese un mērķi, ko publiskā vara ar šo darbību vēlas sasniegt, ir jābūt sapratīgām attiecībām. Šī principa pārbaude tiek veikta sekojoši:
1. Publiskas varas darbībai jābūt piemērotai, lai sasniegtu tiesiski leģitīmu mērķi. Tas nozīmē, ka jāpārbauda, vai ar attiecīgo darbību tās mērķi ir vispār iespējams sasniegt.
2. Publiskas varas darbībai ir jābūt vajadzīgai, t.i., attiecīgo mērķi nav iespējams efektīvi sasniegt ar citiem līdzekļiem, kuru negatīvais iespaids uz indivīda tiesībām un leģitīmam interesēm būtu mazāks.
3. Publiskas varas darbībai ir jābūt samērīgai jeb atbilstīgai, tas nozīmē, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar šo darbību, ir jābūt lielākam nekā zaudējumam, kas ar to tiek nodarīts indivīda tiesībām.…
