Mūsdienās visā pasaulē pēdējos gadu desmitos attieksme pret invalīdiem, kas agrāk balstījās uz žēlošanu un pārprasto invalīdu bezpalīdzību, ir nomainījusies pret centieniem sniegt cilvēkiem ar speciālām vajadzībām iespējas pašiem pārvaldīt savu dzīvi. Cilvēki ar invaliditāti jebkurā sabiedrībā pieder pie riska grupas, kas ir pakļauta sociālajai izstumtībai un diskriminācijai. Par cēloņiem šādai situācijai dažreiz kalpo aizspriedumi, bet daudz biežāk to izraisa sabiedrības vienaldzība un neinformētība par turpat apkārtnē esošajiem cilvēkiem ar speciālajām vajadzībām, kā rezultātā tiek izveidotas un nostiprinātas barjeras, kas neļauj invalīdiem kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem. Daudzi cilvēki ar invaliditāti ir spējīgi un vēlas paši nodrošināt sev iztiku, strādājot pastāvīgajās algotajās darba vietās, bet viņiem trūkst informācijas par darba devēju piedāvājumiem, kā arī nav īsti pārliecības, ka piedāvātās darba vietas būs tiešām piemērotas viņu īpašajam veselības stāvoklim. Pētot invalīdu apvienības „Apeirons” mājas lapu, tās pārstāvji liecina, darba piedāvājumi no darba devēju puses nav retums, bet bieži vien trūkst atsaucības un uzņēmības no pašu invalīdu puses. Apskatīju vairākas invalīdu organizācijas un nolēmu, ka gribu to apskatīt tuvāk un sīkāk, tieši par invaliditātes sociālu problēmu Latvijā. Manuprāt, invaliditāte ir diezgan liela sociāla problēma, kurai Latvijā nepievērš tik lielu uzmanību kādai tai vajadzētu būt. Tāpēc es gribu šo tēmu apskatīt nedaudz dziļāk. …
