Kāposti ir vieni no biežāk uzturā lietotajiem dārzeņiem Eiropā. To dzimtene ir Eirāzija, bet lielākā daļa sugu cēlušās Vidusjūras apkārtnē. Kraukšķīgās struktūras un savdabīgās garšas dēļ kāpostus bieži izmanto salātiem, taču ne mazāk populāras ir arī kāpostu zupas un sautējumi.
Kāpostu uzturvērtību galvenokārt nosaka tajos esošie vitamīni - visvairāk C vitamīns. Atkarībā no kāpostu veida tie satur 50 līdz 160 mg% šā vitamīna. Kāpostos ir daudz minerālvielu - kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs. Minerālvielas piedalās skābju - sārmu līdzsvarošanai cilvēka organismā. Kāposti satur pilnvērtīgas olbaltumvielas, kuras piedalās vielu maiņas regulēšanā, tajos esošā viela - sulforafēns sekmē sāļu, kancerogēno vielu un smago metālu izvadīšanu no organisma
Zemās kaloritātes dēļ kāpostus iesaka ārstnieciskajā uzturā, lai normalizētu ķermeņa masu. Kāpostus iesaka sirds slimniekiem pret aterosklerozi un cukura diabēta slimniekiem; skābētus kāpostus rekomendē pret žultsakmeņiem.
Pārtikā izmantojamiem kāpostaugiem kvalitāti nosaka to galviņu izskats – tām jābūt tīrām, svaigām, pilnīgi izveidotām, neplīsušām, nedīgušām. Nav pieļaujama slimību bojātu kāpostaugu izmantošana pārtikā.
Lai kāpostaugi būtu kvalitatīvi un droši pārtikas produkti, to uzglabāšanā jāievēro atbilstošas telpas, konteineru, kā arī gaisa temperatūras un relatīvā mitruma nodrošinājums. Lietojot kāpostaugus uzturā jāievēro to pirmapstrādes noteikumi attiecībā uz bojāto lapu atdalīšanu un mazgāšanā izmantojamā ūdens kvalitāti, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu izvēloties patērēt termiski neapstrādātus produktus. …
