Izvēles teorētiskais pamatojums
Analizējot savu pareizo rīcības situāciju, man bija svarīgi tas, lai manas rīcības sekas radītu iespējami lielāku labumu visām iesaistītajām personām konfliktā un mazāk ļaunuma mazākam cilvēku skaitam, taču sekas ne vienmēr pēc lēmumu pieņemšanas var paredzēt. Manai rīcībai būtu jābūt saskaņā nevis tikai ar prātu vai izjūtām, bet gan lielākoties ar personīgo morāles diagnozi – pienākumu, lai viss nokārtotos.
Iepazīstoties ar daudzām ētikas teorijām, nonācu pie slēdziena, ka mana praktiskā rīcības izvēle atbilst utilitārisma ētikas principam - atrisinājumu veidot ar domu par lielāku laimi (labumu, apmierinātību, baudu) visiem vai – pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, kuru ir izstrādājuši Džeremijs Benthems un Džons Stjuarts Mills. Respektīvi, rīkojoties jāmēģina izsvērt, kurš no ieplānotajiem rīcības scenārijiem radīs labo seku pārsvaru pār ļaunajām.
Uzskatu, ka situācija tika atrisināta pietiekami veiksmīgi, jo manas rīcības sekas tiešām mērā radīja labumu lielākam cilvēku skaitam: 1.) Attiecības ar priekšnieku palika līdzšinējā līmenī, respektīvi, kā ļoti labas; 2.) Netika apdraudēta un nepasliktinājās mana reputācija; 3.) Ainārs saglabāja darbu un guva papildus labumu no uzņēmuma; 4.) Turpinājās abpusēji izdevīgas ilgtermiņa attiecības un darījumi ar Aināru un manu priekšnieku.
Tāpat arī situāciju palīdzēja atrisināt ne tikai vadīšanās pēc tā, lai pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam ir lielāks labums, bet arī rīkošanās pēc savas personiskās morāles – pienākuma apziņas, kas liecina par to, ka mana personiskā morāle ļaus vadīties ne tikai pēc savām interesēm, kas norādīs uz egoismu, bet gan arī pēc otras personas iniciatīvas, uz to norāda arī Kanta pienākumu ētika: „..pildīt pienākumu saskaņā ar paša darītāja interesēm” ; „Kants pievēršas pienākumam, ko satur labā griba.”
Lai gan situācijas risinājuma gaitā apzinājos savu mantkārību, tomēr virsroku ņēma pieredze. Džons Stjuarts Mills, viens no utilitārisma ētiskas pamatlicējiem, vēsta to, ka pieredzei ir nozīmīga vieta: „Ir daudz tādu patiesību, kuru pilnu nozīmi nevar izprast, pirms pie tās nav novedusi personīgā pieredze.”
…
