7. KOPSAVILKUMS
Bijušās dolomīta pārstrādes rūpnīcas ietekme uz meža ekosistēmas komponentiem ir būtiska, jo radītais piesārņojums (kalcijs un kaļķis), ietekmē gan bioloģisko daudzveidību, gan indivīdu skaitu. Palielinoties attālumam no piesārņojuma avota, palielinās indivīdu skaits, mainās veģetācija.
Veģetācija ir viens no faktoriem, kas ietekmē augsnes pH un augsnes dzīvnieku bioloģisko daudzveidību. Parauglaukumos, kuri atradās tuvāk piesārņojuma avotam, tika konstatēta lielāka veģetācijas daudzveidība. Kā viens no iemesliem ir kaļķa paaugstināts daudzums augsnē, kurš ir labvēlīgs augu aušanai, tas uzlabo augsnes struktūru un atbrīvo barības vielas zālaugiem pieejamā formā. Salīdzinot iegūtos rezultātus ar literatūras datiem, ir sakritība, jo tā pat kā literatūras datos tiek minēts, ka augsnes, kuras ir kaļķotas ir ar augiem bagātākas. Līdz ar to palielinās arī augsnes dzīvnieku daudzveidība, bet samazinās tādu indivīdu skaits, kā bruņērces un plēsīgās ērces. Kaļķotas augsnes ir bāziskākas par augsnēm, kuras netiek kaļķotas, taču mezofaunas dzīvniekiem kā ērcēm piemērotāka ir skābāka augsne.
Labākie piesārņojuma indikatori parauglaukumos ir lapu koki un pīlādži, jo to vislielākā daudzveidība tika fiksēta parauglaukumos, kuri atradās tiešā rūpnīcas tuvumā. Tie labāk aug bāziskā vidē, nekā sārmaina.
Lai analizētu piesārņojuma ietekmi, vislabāk sīkāk pētīt veģetāciju. Noskaidrot kāda veģetācija sastopama tiešā piesārņojuma tuvumā (kas atkarīga no piesārņojuma avota) , un kāda aug neitrālā vīdē, kuru nav ietekmējis piesārņojums. Sīkāk pētīt ne tikai veģetācijas sastāvu, bet arī to stāvokli, jo, piemēram, priede var augt gan nepiesārņotā, gan piesārņotā vidē, bet tikai sīkāk pētot skujas, var noskaidrot, cik labā stāvoklī tā ir. Var pētīt arī makrofaunu, mezofaunu, salīdzinot rezultātus ar kontroles parauglaukumu atšķirības būs saskatāmas. Bet vai tās būs pozitīvas vai negatīvas ir atkarīgs no piesārņojuma avota un attiecīgās sugas.
SECINĀJUMI
Lai noteiktu teritorijas biotopu, nepieciešams noteikt, aprakstīt un uzskaitīt teritorijā augošās augu sugas. Tieši veģetācija ir tā, kas raksturo teritorijas augsni, klimatu, temperatūru u. c. būtiskus apstākļus
Palielinoties attālumam no Saulkalnes dolomīta/kaļķakmens kalšanas kombināta, samazinās augsnes reakcija, kā arī novērojams mazāks satopamo sugu skaits, kā arī attiecīgie augi ir tipiskāki priežu mežam.
Makrofaunas īpatņu skaitu ietekmē ne tikai antropogēnais piesārņojums, bet arī klimatiskie apstākļi.
Posmkāju skaits palielinājās līdz ar attālumu no piesārņojuma avota un pH kļūstot skābākam tika novērots lielāks bruņērču skaits, nekā pie bāziskāka vai neitrāla pH, jo labvēlīgāka dzīvošanai ir vide ar skabāku vidi.
Ievācot paraugus bija karsts un sauss laiks, līdz ar to augsne bija samērā sausa, taču mezofaunas dzīvnieki negatīvi reaģē uz gaismu un sausumu. Palielinoties saules intensitātei, notiek straujāka augsnes izžūšana, kā rezultātā daļa no mezofaunas dzīvniekiem aiziet bojā;
Saulkalnes dolomīta/ kaļķakmens malšans kombināts ir ietekmējis apkārtējos biotopus. Notikusi augsnes bagātināšanas ar Ca savienojumiem, līdz ar to notikusi augu sugu nomaiņa.
…
