Prakses atskaite administratīvās tiesībās

Secinājumi
1) Rīgas domē ir problēmas ievērot APL 64. pantā minētos procesuālos termiņus. Ir gadījumi, kad institūcija pat 4 mēnešu laikā nespēj pieņemt lēmumus par administratīvā akta izdošanu. Tādējādi citām Rīgas domes institūcijā jātērē laiks un resursi tikai, lai piespiestu konkrēto iestādi izpildīt normatīvajos aktos noteikto.
2) Viena no būtiskākajām juridiskajām problēmā ar ko saskaras Rīgas dome savā darbībā ir tiesību normu interpretācija. Lai gan APL 17. pantā ir norādītas visas tiesību normu interpretācijas metodes un kārtība, kā tās piemērojamas, tomēr problēmas interpretēt konkrētas tiesību normas administratīvās lietās ir gan Rīgas domes institūcijām, gan administratīvās lietās iesaistītajām personām.
3) Gadījumos, kad būtiski atšķiras Rīgas domes institūciju viedokļi par tiesību normu interpretāciju administratīvās lietās, Rīgas domes institūcijas pieļauj situāciju, kad konkrētā administratīvā lieta nonāk līdz tiesai. Pēc tam Rīgas domes institūcijas līdzīgās situācijās izmanto to tiesību normas interpretāciju, kādu ir norādījusi tiesa savā spriedumā.
4) Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noregulēta kārtība, kā var legalizēt nelegāli uzceltu ēku, lai to varētu ierakstīt zemesgrāmatā. Tādējādi rodas strīdīgas situācijas, kā, piemēram, vai, legalizējot nelegāli uzceltu ēku, ir nepieciešama būvatļauja. Būvatļauja saskaņā ar Būvniecības likumu ir dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus, bet, legalizējot jau uzcelt ēku, būvdarbi nenotiek. Šāda tiesiskā regulējuma neesamība nodrošina vēl citas neskaidrības legalizācijas procesā, bez iepriekš minētās.
…