Vecāku un bērnu tiesiskās attiecības var rasties ne tikai ar bērna piedzimšanu no miesīgajiem vecākiem, bet arī ar adopciju. Adopcija ir civiltiesisks akts, pēc Civillikuma - ģimentiesisks līgums, ar kuru kāda persona pieņem cita bērnu par savu. Ar adopciju izbeidzas tiesiskās un arī faktiskās attiecības starp adoptēto bērnu un viņa miesīgajiem vecākiem un citiem radiniekiem pēc izcelšanās.
Starptautiskā un nacionālā likumdošana nosaka bērnam īpašu statusu sabiedrībā un norāda uz to, ka valstij un sabiedrībai ir nepieciešams īpaši aizsargāt bērnu, jo bērns ir sabiedrības nacionālā vērtība un valsts nākotnes sekmīgas attīstības garants. Bērnība nav sabiedrības nasta, bet gan tās attīstības resurss.
Līdz esošajām izmaiņām Latvijas likumdošanā, adopcijas institūcija darbojās neefektīvi kā iemesls tam bija nepārdomātais adopcijas mehānisms un likumdošanas neatbilstība pastāvošajai realitātei. Adopcijas procedūra bija birokrātiska un neefektīva, kas nenodrošināja pietiekamu pārbaudi par potenciālajiem adoptētājiem.
Kursa darba mērķis ir izpētīt adopcijas procesu, tā attīstību un piemērojamību Latvijā.
Kursa darba uzdevumi:
1)raksturot adopcijas jēdzienu un vēsturisko attīstību;
2)raksturot normatīvos aktus, kas regulē adopcijas procesu Latvijā;
3)adoptētā tiesiskās sekas un mantiskās attiecības, kas rodas līdz ar adopciju.
Veicot šo darbu tiks izmantotas juridiskās pētīšanas metodes: aprakstošā – tiks aprakstīta tā situācija, kāda pastāv normatīvajos aktos adopcijas lietās, salīdzinošā – tiks salīdzināti Latvijas normatīvie akti ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, veicot adopciju, vēsturiskā metode, kurā tiks atspoguļoti adopcijas pamatprincipi agrāk.
Veicot adopcijas analīzi un izpēti par pamatu tiks ņemti Latvijas Republikas Ministru kabineta izdotie noteikumi par adopcijas kartību, kā arī Latvijas Republikas Civillikums, un Eiropas konvencija par bērnu adopciju. Bez tā tiks salīdzinātas Latvijas un Krievijas Federācijas adopcijas procesa atšķirības.
Adopcija rada tādas pašas personiskas un mantiskas tiesības un pienākumus, kādas ir bioloģiskajai radniecībai. Ar adopcijas palīdzību persona pieņem svešu bērnu par savu. Juridiski adopcija rada tādas pašas vecāku un bērnu attiecības kādas rodas bioloģiska ceļā. Līdz ar adopciju beidzas jebkādas tiesiskas un ģimeniskas attiecības starp bērnu un viņa bioloģiskajiem vecākiem.…
