Ievads
Apgaismība tiek dēvēta vienkārši par laika posmu no 17.gs. beigām līdz Lielajai Franču Buržuāzistiskajai revolūcijai (1879.g.), kā arī par Eiropeiskās kultūras un vēstures patiesi modernā perioda sākumu un pamatu, kas nekādā gadījumā nav vienīgi vai galvenokārt zinātniska kustība, bet ir unikāls kultūras apvērsums visās dzīves sfērās. Tā tendence izpaužas kā tieksme panākt pasaules izskaidrojumu ar visās dzīves sfērās spēkā esošu izziņas līdzekļu palīdzību, kā arī ar racionālu dzīves kārtību, pakļaujot to vispār nozīmīgiem mērķiem.17. gadsimta otrajā pusē Francijā apgaismība to panāca dabaszinātnieki atklājot daudzus pārsteidzošus atklājumus, kas mainīja cilvēku uzskatus par pasauli un dabas parādībām. Šo atklājumu iespaidā arī filozofijā radās jaunas idejas, no kurām vissvarīgākā bija, ka cilvēks var izzināt pasauli, liekot lietā savu prātu. Šī ideja bija ļoti nozīmīga, jo ietekmēja cilvēku domāšanas veidu ilgu laika posmu. Tika apstrīdēts līdzšinējais uzskats, ka visu noteicošais un valdošais spēks ir Dievs.
Apgaismība – antifeodāla buržuāzijas ideoloģija un sabiedriski politiska kustība kapitāliskās veidošanās laikmetā. Apgaismība centās novērst pastāvošās sabiedrības trūkumus, grozīt tās tikumus, politiku un sadzīvi, izplatot labā un taisnības idejas un zinātnes atziņas. Apgaismība ir pasaulvēsturiska parādība.
Apgaismības idejas Latvijas teritorijā 18. un 19. gads.
Latvijā apgaismības idejas izplatījās 18. un 19. gs. Kam bija divi virzieni apgaismības ideju izplatībā . 18. gs. Bija sakums vācu ideju izplatībai Latvijā, tas bija stimuls latviešu ideju aizsākumiem. Spilgtākie apgaismotāji Latvijā bija J.G.Eizens, G.F.Stenders, G.Merķelis, K.Barons, K.Valdemārs u.c..
18.gadsmta sakumā Latvijas teritoriju pakļauj Krievijas impērija, kurā ir dzimtbūšana, ko ļoti labi attēlo G.Merķelis savā grāmatā (Die Letten).
Apgaismības idejas Latvijā izplatās arī ar vāciešu starpniecību. Vācijā apgaismības idejas bija jau ļoti izplatījušās gan dzīvē, gan literatūrā.
…
