Ceļu vēsture mērāma ar vairāku gadu tūkstošu garu mērauklu un tās saknes noteikti iesakņojušās pašas cilvēces vēstures pirmsākumos, protams, ka te iet runa par takām un ceļiem, kuri nebūt nelīdzinās mūsdienu ceļiem un kur nu vēl maģistrālēm, taču to galvenais uzdevums – kalpošana cilvēkam bija aktuāls arī tālā senatnē, un to būvniecība, attīstība ir devusi nenovērtējamo nozīmi cilvēces izaugsmē.
Taču par autoceļu būvniecības nozares patieso uzplaukumu var uzskatīt 18. gs beigas, kad industriālās revolūcijsas rezultātā satiksmmes intensitātes strauji sāka pieaugt, tika uzlabotas ceļa konstrukcijas izbūves metodes, tika apgūts mūsdinās populārākais ceļas segums asfaltbetons, kurš Amērikā sedz aptuveni 97% autoceļu.
Satiksmes intensitāte arvien turpina pieaug, tāpat arī transportlīdzekļu kravnesība. Mūsdinās ceļu būvniecība, nav iedomājama bez tehnikas izmnatošanas un tieši asfaltbetona iekljējs ir viena no svarīgākajām būvmašīnām, kas palīdz veidot kvalitatīvus, ilgmūžīgus un prasībām atbilstošus ceļu segumus.Asfaltbetons, kurš mūsdienās ir pats populārākais autoceļu segums laika gaitā ir ļoti maiījies un turpina mainīties arī mūsdienās. Tā pagatavošanas recepšu skaits pārsniedz vairākus tūkstošus. Sākotnēji 19. gs sākumā par segumu plaši izmantoja ar akmeņogļu darvu saistītus minerālos (tarmaka) maisījumus un minerālais materiāls tika sajukts ar saistvielu tad, kad tas jau bija ieklāts. Taču aizvien populārāki kļuva dažādi asfaltbetona tipi, ar bitumenu saistītie minerālie maisījumi. Tie ir daudz elastīgāki, stingrāki un labāk panes laika apstākļu maiņas. Tos izgatavo specializētās asfaltbetona maisītājos, rūpnīcās pie paaugstinātas temperatūras. Paaugstināta temperatūra (1600 –1100 C) nepieciešama arī ieklājot asfaltbetonu. Kvalitatīva asfaltbetona iestrāde nav iedomājam bez specializētas metodes un tehnikas.…
