Autortiesības un intelektuālais īpašums
Lai izprastu problēmas, kas saistītas ar autortiesību ievērošanu vai neievērošanu, jānoskaidro, ko nozīmē autortiesības. Autortiesības ir ļoti cieši saistītas ar jēdzienu „intelektuālais īpašums”, kas „parasti apzīmē dažādus nemateriālus labumus, zināšanas, pieredzi un citus līdzīgus objektus, kurus raksturo tā nemateriālā daba un fakts, ka tos var izteikt un novērtēt naudā vai citos mantiska rakstura ekvivalentos” . Autortiesības ir gan ikdienā, gan arī likumdošanā lietotais termins, kā arī likums, kas regulē literatūras, mākslas un zinātnes darbu izmantošanu . Autortiesības ir likums, kas nodrošina intelektuālā īpašuma aizsardzību. Jēdziens „intelektuālais īpašums” norāda uz to, ka tā var nebūt taustāma lieta, kaut gan autortiesību likumā ir norādīts tas, ka šī tiesību norma neaizsargā idejas. Tātad – šai idejai ir jābūt realizētai, izpaustai kādā no mākslas veidiem, literatūras žanriem vai zinātnes attīstībā.
Trīs nosauktās jomas gan ir ļoti vispārinātas, jo mākslā un zinātnē nereti izmanto arī rūpnieciski gatavotus „darbus”. Šādus izstrādājumus autortiesību likums neaizsargā, jo darbam ir jābūt jaunrades procesa rezultātam. Bet jaunrades procesā var piedalīties tikai cilvēks, tātad, šim darbam ir jābūt, piemēram, programmētāja veidotai datorprogrammai vai arī galdnieka darinātam grāmatplauktam. Autortiesību likuma 1. panta pirmajā daļā kā darba autors ir noteikta fiziska persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs. Diemžēl arī nejaušības vai dabas procesu rezultātā radušies darbi nav aizsargāti ar Autortiesību likumu.
Darbs Autortiesību likuma 1. panta otrajā daļā ir definēts kā autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes vieda, formas un vērtības. Saskaņā ar šo pantu, nākas secināt to, ka likums aizstāv ikviena autora tiesības uz savu darbu, lai kāds šis darbs arī būtu. Autortiesības ir vairāk jāuztver kā viena no cilvēka pamattiesībām, jo ikviena autora darbs ir iepriekš tapusi kā ideja, kā daļa no paša autora.
Darbi, kas tapuši radošās darbības rezultātā un kurus aizsargā Autortiesību likums, ir literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un līdzīga veida darbi), dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti, horeogrāfiskie darbi un pantomīmas, muzikāli darbi ar tekstu vai bez tā, audiovizuālie darbi, zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi, lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfiju darbi, dizaina darbi, fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā, celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti, ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm, citi autoru darbi (Autortiesību likums, 4.pants), kā arī Autortiesību likuma 5. pantā minētie aizsargājamie atvasinātie darbi, piemēram, tulkojumi, referāti, ekranizācijas, datu bāzes un citi.
…
