Balkānu militārie konflikti

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Visas personas, kuras piedalās bruņotajā konfliktā, iedala divās grupās: kombatanti un nekombatanti, kuru starptautiski tiesiska aizsardzība ir atšķirīga. Bez kombatantiem un nekombatantiem bruņotajos konfliktos dalību ņem partizāni, izlūki un brīvprātīgie, kuriem ir piešķirts kombatantu statuss ja tie rīkojas saskaņā ar bruņotu konfliktu tiesībām. Bez minētajam personām karadarbībā iesaistās spiegi, diversanti un algotņi, kuri atzīstami par kara noziedzniekiem.
2. Balkānu militārie konflikti, kā arī starptautiskās sabiedrības attieksme un rīcība uz tiem tiek uztverta neviennozīmīgi. Šajā gadījumā ir jāskatās no tiesiskā viedokļa, lai izvērtētu, piemēram, ASV un NATO rīcību.
3. ASV rīkojās nelikumīgi, veicot gaisa uzbrukumus, jo šī militārā darbība netika sankcionēta no ANO puses. Turklāt, to nevar uzskatīta arī par attaisnojamu, jo uzbrukumi ilga vairāk nekā divus mēnešus. Šajā gadījumā var uzskatīt, ka “mērķis neattaisnoja līdzekļus”.
4. NATO spēki kara darbībā lietoja neatļautus kara vešanas līdzekļus.
5. Nav attaisnojama arī ASV atruna, ka citas lielvalstis tīši būtu bloķējušas lēmumu, sākt gaisa uzlidojumus. Balsošana un veto tiesības ir viens no starptautiskās sabiebrības attieksmes parādīšanas veidiem.
Priekšlikumi:
1. Ņemot vērā Balkānu reģiona vēsturisko attīstību, kā arī etniskās problēmas šajā reģionā, vajadzētu atļaut un pat sekmēt “lielās Albānijas” vai “lielās Kosovas idejas” īstenošanu. Tā kā Balkānu tautas, iedziļinoties vēsturē, lielākoties tiek mākslīgi saistītas kopā, tad, lai lokalizētu turpmākos konfliktus vajadzētu ļaut tām pašnoteikties.
2. Daļu konfliktu varētu novērst, ja ļautu reģioniem lielāku autonomiju, kā tas jau bija iepriekš, piemēram, Kosovas zināma autonomija no Belgradas.
…