Secinājumi
Jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu laulību un uzturēšanas saistību lietās regulē Brisele II-bis regula. Noteikumi par to, vai tiesai Eiropas Savienībā ir jurisdikcija pār laulības šķiršanas lietām, ir praktiski vienoti. Vienīgā atšķirība ir tā, ka attiecībā uz Apvienotās Karalistes un Īrijas jurisdikciju kā piekritības faktors tiek izmantots „domicils”, nevis „pilsonība” Brisele II-bis regulā iekļauti noteikumi par jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu civillietās, kas saistītas ar laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu. Iekļauti arī noteikumi par vecāku atbildību.
Šo regulu neatkarīgi no tiesas iestādes būtības piemēro civillietās, kas saistītas ar:
1) laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu;
2) vecāku atbildības iegūšanu, īstenošanu, deleģēšanu, ierobežošanu vai izbeigšanu.
2.1) uzraudzības tiesībām un saskarsmes tiesībām;
2.2) aizbildnību, aizgādnību un līdzīgiem tiesiskiem režīmiem;
2.3) tādu personu vai iestāžu iecelšanu un funkcijām, kuras ir atbildīgas par bērnu pašu vai viņa īpašumu, pārstāv bērnu vai palīdz viņam;
2.4) bērna nodošanu audžuģimenē vai ievietošanu aprūpes iestādē;
2.5) bērna aizsardzības pasākumiem, kas saistīti ar bērna īpašuma pārvaldīšanu, glabāšanu vai atsavināšanu.
Briseles IIbis Regulas II nodaļas 1.iedaļa attiecas tikai uz pārrobežu lietu piekritības noteikumiem laulības lietās un neattiecas uz citiem jautājumiem, kas var būt svarīgi, izlemjot prasības par laulības šķiršanu, piemēram, laulāto mantas sadales jautājumiem
Briseles IIbis Regulā paredzētie lietu piekritības pamati laulības lietās ir tikai ar starptautisku jeb pārrobežu raksturu, savukārt teritoriālo lietu piekritību nosaka jau attiecīgās valsts procesuālais regulējums un Latvijas gadījumā tas ir Civilprocesa likums.
Pārrobežu jurisdikcijas jautājumiem vecāku atbildības lietās Briseles IIbis Regulā ir veltīta II nodaļas 2.iedaļa, kas paredz dažādus lietu piekritības pamatus vecāku atbildības lietās
…
