Vides piesārņojuma problēmas ir aktuālas ikvienam cilvēkam. Vides piesārņojums ir jebkuras vielas, fizikālo faktoru enerģijas, kā arī mikroorganismu iekļūšana dabā tādā daudzumā, kas izraisa izmaiņas dabas komponentu sastāvā vai atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Skābais lietus ir lietus, kura lietusūdens ph vērtība ir zemāka par 5.7 (to uzskata par normu)
Skābais lietus liecina par spēcīgu gaisa piesārņojumu. To rada skābās gāzes, piemēram, slāpekļa oksīdi un sēra dioksīdi, kas paceļas gaisā no rūpnīcu dūmeņiem un transportlīdzekļu izpūtējiem. Šīs gāzes padara gaisā esošo mitrumu tūkstoškārt skābāku nekā parasti.
Vējš šo mitro gaisu aizpūš projām, līdz tas izkrīt skāba lietus veidā, reizēm arī uz kaimiņvalstīm. Tas notiek indīgām gāzēm savienojoties ar ūdens pilieniem gaisā. Un šis skābais lietus ļoti kaitē augiem un dzīvniekiem. Norvēģijā 80% upju un strautu jau nav vai drīzumā nebūs dzīvības. No šī skābā lietus sadrūp senās celtnes un iet bojā meži Eiropā un Ziemeļamerikā.
Sēra dioksīds ir gāze, kas dabiskā vidē atmosfērā sastopama ļoti zemās koncentrācijās. Galvenie dabiskie avoti ir vulkāni un dažu baktēriju darbība. Tā kā sērs ir barības viela visiem organismiem, to satur visi bioloģiskās izcelsmes kurināmie materiāli, piemēram, malka, kūdra, ogles un nafta. Tiem sadegot, veidojas sēra dioksīds. Turklāt sēru satur daudzi vērtīgi minerāli, un rūdas apstrādes procesos tas atbrīvojas sēra dioksīda veidā.
Šīs vielas izmete lielos daudzumos ir kļuvusi par vienu no industriālās sabiedrības lielākajiem lāstiem. Augstas tā koncentrācijas gaisā ir kaitīgas dzīvniekiem un augiem, it sevišķi ķērpjiem. Sēra dioksīds bija viena no kaitīgākajām indīgajām sastāvdaļām traģiskajā smoga katastrofā Londonā 1952.gadā, kad gāja bojā daudzi cilvēki.…
