1.1. Pašreizējā Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa situācija
Valsts ekonomiskais stāvoklis ir atkarīgs no tās attīstības tendencēm. To raksturo vairāki faktori, kurus aplūkojot var iegūt diezgan reālu priekšlikumu par tagadējo situāciju valstī, tai pašā laikā visi šie rādītāji ir cieši saistīti ar motivāciju. Svarīgi ir aplūkot valsts demogrāfisko stāvokli, iedzīvotāju nodarbinātību, IKP, iedzīvotāju iztikas minimumu, darba samaksu, kā arī citus statistiskus datus.
1.1.1. Bezdarbs un nodarbinātība
Latvijā pēdējos gados vērojamā straujā ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū. Lai gan iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā (15-64 gadi) turpina samazināties, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits palielinās, un pieaug nodarbinātības līmenis. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars šajā vecuma grupā 2003. gadā bija 69,2%, 2004. gadā palielinājās vēl par 0,4 procentpunktiem un 2005. gadā tas bija 69,5% (Pielikums 1, 1. tabula).
Nodarbinātības līmeņa ziņā Latvija 2005. gadā bija 16. vietā ES dalībvalstu starpā, bet bezdarba līmeņa rādītāji Latvijā bija vieni no sliktākajiem.
Tomēr progress pēdējos gados ir nenoliedzams – salīdzinājumā ar 2000. gadu bezdarba līmenis samazinājies no 14,4% līdz 10,4% 2004. gadā un līdz 8,7% 2005. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā palielinājies arī nodarbinātības līmenis par 6,1 procentpunktu.
Joprojām pastāv atšķirīgs nodarbinātības līmenis dažādos Latvijas reģionos. 2005. gadā Rīgā tas bija 69,3%, bet Latgales reģionā – 53%, un jāatzīmē, ka Latgalē nodarbinātības līmenis nepalielinās.
2005. gadā pilsētās bija nodarbināti 70,4% no nodarbināto kopskaita, bet laukos – 29,6%. Ir jāatzīmē, ka ik gadu pieaug pilsētās nodarbināto īpatsvars, bet laukos tas samazinās.
Augstākais bezdarba līmenis joprojām saglabājas Latgales reģionā. 2005. gada beigās trīs Latgales rajonos tas sasniedza vai pārsniedza 25% līmeni: Ludzas (28%), Rēzeknes (27%), Balvu (25%). Augsto bezdarba līmeni nosaka vāji attīstītā uzņēmējdarbība, mazais pašnodarbināto skaits un sliktā satiksmes infrastruktūra.
…
