Katru gadu daudzi darbinieki izlemj izbeigt darba attiecības ar darba devēju un otrādi. Dažkārt tas notiek darba devējam un darbiniekam abpusēji vienojoties. Citos gadījumos darba attiecību izbeigšanas iemesls ir uzteikums. Sekas bieži vien ietekmē tas, kā šīs attiecības tika noformētas sākumā. Darba attiecību izbeigšana, vienmēr ir bijis viens no aktuālākiem jautājumiem darba attiecībās it īpaši pēc vienas no pusēm iniciatīvas, kā rezultātā viena no pusēm bieži paliek neapmierināta. Šāda situācija rada priekšnosacījumus aktīvākai attiecīgo normu tulkošanai, kas bieži notiek no dažādām pozīcijām, kā rezultātā rodas strīdi.
Tieši tāpēc 2001.gada 20.jūnijā Saeima pieņēma jauno Darba likumu, kurš stājās spēkā 2002.gada jūnijā, ar ko aizstāja iepriekš spēkā esošo Darba likuma kodeksu. Šajā likuma tiek noteikti darba devēja uzteikuma tiesiskie pamati un Darba likuma 101.-112.pantā ir paredzēta arī noteikta darba līguma uzteikšanas kārtība (darbinieka aizsardzība pret darba devēja uzteikumu). Šīs kārtības neievērošana vai pārkāpšana var būt pamats darba devēja uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu, taču ne katra atsevišķa minētajos pantos paredzētā darba devēja pienākuma nepildīšana vai neievērošana pati par sevi izraisa minētās tiesiskās sekas.
Tāpēc šajā darbā piedāvāju aplūkot darba devēja uzteikuma pamatus, kā arī to tiesiskumu. Aplūkosim gadījumus no kā darba devējam vajadzētu izvairīties uzsakot līgumu un kas noteikti būtu jāievēro.
…