-
Darba higiēna
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | ||
1. | Darba apstākļu un darba procesa ietekme uz strādājošo | |
2. | Drošība darbavietā | |
2.1. | acu aizsardzība | |
2.2. | aizsardzība pret troksni | |
2.3. | kaitīgi tvaiki, dūmi, putekļi un gāzes | |
2.4. | vibrācija | |
3. | Strādājošo veselības stāvoklis un saslimstība | |
3.1. | alkohols un citas apreibinošās vielas | |
3.2. | stresori darbā un to apzināšana | |
3.3. | darbaspēju saglabāšana un noguruma profilakse | |
3.4. | atsevišķu orgānu un sistēmu pārslodzes radītās slimības | |
3.5. | darbaholisms | |
Nobeigums | ||
Bibliogrāfija |
Nobeigums
Cilvēks, nerūpējoties par savu darba higiēnu, ir pakļauts lielam riskam – galvenokārt jau paša veselībai un dzīvībai. Noskaidroju, ka cilvēka organismu var ietekmēt ne tikai ārējie apstākļi (zema/augsta temperatūra, troksnis, ultraskaņa, elektromagnētiskais lauks u.c.), bet arī piespiedu poza vai, piemēram, vispārēja vibrācija. Līdz ar gadiem, neuzlabojot riska situāciju, rodas arodslimības.
Šobrīd Latvijā drošība un darba aizsardzība nav augstā līmenī – ne tikai darba devēji „žēlo” naudu uzlabot iekārtas, bet arī darba ņēmēji kautrējas lūgt aizsarglīdzekļus, ja iespējams risks, vai informāciju kaut vai par ugunsdrošības noteikumiem, plānu.
Ņemot vērā esošo situāciju Latvijā, iespējams, cilvēkiem būs jāstrādā vairāk, jo daudzi tiek atbrīvoti no darba, bet pienākumi paliek tie paši. Līdz ar to darba stundu skaits samazinās, bet temps – pieaug. Būtiski, lai tiktu uzlaboti darba apstākļi, dzīves kvalitāte un uzlabotos dzīves līmenis.
Pēdējie statistikas dati (12.avots) liecina, ka Rēzeknes rajonā bezdarba līmenis ir 30,4%. Piemēram, Rēzeknē katrs uzņēmums cīnās par pašsaglabāšanos, nevis darba higiēnas pasākumiem veselības riska novēršanai. Tātad, nevar būt ne runas par labklājību un drošu, stabilu darbavietu. Kautrīgie latvieši labāk riskēs ar veselību, nevis skatīs jautājumus saistībā ar likumā paredzētajiem aktiem, lai pastāvētu par savi kā nozīmīgu resursu visā darba procesā.
Visas „izmaksas strādājošajiem, darba devējiem un valstīm ir milzīgas”. (18) Slimības profilakse ir daudz dārgāka par veselības profilaksi. Taču pagaidām darba higiēnai un aizsardzībai netiek veltīta pietiekama uzmanība, arī iedzīvotāji neizrāda interesi, netiek informēti, kas jādara šādā vai tādā situācijā.
Līdz ar tehnoloģisko iekārtu modernizēšanos, ir palielinājies risks iegūt arodslimības vai traumas darba vietā, taču tagad tās ir komplicētākas, jo uz organismu, ķermeni iedarbojas dažādi „dzelža gabali”. Agrāk cilvēki sirga ar skoliozi, vēnu varikozi u.c. – pārsvarā no fiziskām darbībām laika gaitā radītiem sarežģījumiem.
Cilvēks 21.gadsimtā cenšas ritēt laikam līdzi, bet temps tikai palielinās. Pusdienas tiek notiesātas 5 minūtēs (agrāk pat vienu pašu tēju malkoja 30min), katrs pieaugušais cenšas iegādāties sev spēkratu, nevis kājām staigāt uz darbu vai veikalu. Līdz ar to arī slinkums parādās. Slinkums parūpēties par savu darba higiēnu, par sevi pašu.
…
Mūsdienās situācija darba tirgū nav iepriecinoša – trūkst potenciālo darbavietu un palielinās darbu meklējošu cilvēku. Līdz ar to darba devējiem ir lielākas iespējas izvēlēties sev vispiemērotāko darbinieku. Lai darbinieks varētu iznesīgi strādāt, viņam ir jābūt veselam, kompetentam un uzmanīgam savā nozarē. Ļoti būtiska loma darba procesā ir darba higiēnai. Ar „darba higiēnu” saprot ne tikai primitīvo – nomazgāt rokas, ja strādā pārtikas nozarē, sasiet matus, ja esi krāsotājs u.t.t. – bet arī darba apstākļu un darba procesa ietekmi uz darbinieku (piemēram, kaitīgi tvaiki vai ķīmiskas vielas var radīt kādus elpošanas traucējumus), zinātniski pamatotie ieteikumi, lai strādājošais nenogurtu, nenodarītu kaitējumu veselībai (ilga datora izmantošana, virsstundas, vingrinājumi diskomforta mazināšanai) un viņa vispārējais veselības stāvoklis, saslimstību iespējamība. Saturs Ievads. 1. Darba apstākļu un darba procesa ietekme uz strādājošo. 2. Drošība darbavietā: 2.1. acu aizsardzība, 2.2. aizsardzība pret troksni, 2.3. kaitīgi tvaiki, dūmi, putekļi un gāzes, 2.4. vibrācija. 3. Strādājošo veselības stāvoklis un saslimstība: 3.1. alkohols un citas apreibinošās vielas, 3.2. stresori darbā un to apzināšana, 3.3. darbaspēju saglabāšana un noguruma profilakse, 3.4. atsevišķu orgānu un sistēmu pārslodzes radītās slimības, 3.5. darbaholisms. Nobeigums. Bibliogrāfija. Pielikumi.
- Darba aprakstu sastādīšana, to izmantošana organizācijas darbā
- Darba higiēna
- Rīgas Piespiedu darba uzraudzības dienesta darba organizācija
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Rīgas Piespiedu darba uzraudzības dienesta darba organizācija
Research Papers for university32
-
Darba aprakstu sastādīšana, to izmantošana organizācijas darbā
Research Papers for university3
-
Darba aizsardzības sistēmas organizācija un darba vides riska novērtēšana SIA "XXX"
Research Papers for university38
-
Darba tiesību regulēšanas īpatnības Eiropas Savienībā. Jauniešu darba aizsardzība
Research Papers for university8
-
Darbs ar displeju/darba vietas darba aizsardzības stāvokļa izvērtēšana un nodrošināšana
Research Papers for university12