Mans pētījums par darba koplīgumiem ir veikts pamatojoties uz dažādos informācijas avotos un prakses laikā gūto informāciju. Pētījums ir izstrādāts studiju darba formā, atbilstoši studiju darba noformējuma prasībām.
Studējot Biznesa augstskola Turība Koledžas studiju programmā “Tiesību zinātnes” 1.kursa laikā man bija lieliska iespēja veikt praksi uzņēmumā X. Prakses laikā man bija iespēja iepazīties ar konkrētā uzņēmuma darbinieku darba apstākļiem un viņu juridisko nodrošinājumu, kā arī ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, t.sk. arī ar darba koplīgumu un tā pielikumiem, kā arī saņemt izsmeļošu informāciju no uzņēmuma vadošiem darbiniekiem, arodbiedrības priekšsēdētājas un tās biedriem.
Šo tematu es uzskatu par man un jebkuram mūsdienu cilvēkam aktuālu, jo, es domāju, ka darba koplīgums ir viena no nozīmīgākajām darbinieka garantijām pēc Darba likuma. Darbinieks, pats piedaloties koplīguma izstādāšanā, var būtiski ietekmēt savas sociālās garantijas attiecīgajā darba vietā.
Studiju darba mēŗkis – izpētīt un izteikt savu viedokli par darba koplīgumu, tā pusēm un saistībām, noslēgšanas kārtību un izpildi, kā arī veikt nelielu analīzi par koplīguma attīstību viena uzņēmuma ietvaros, ņemot vērā praksē gūto un izmantojot dažāda veida informācijas avotus (t.sk. likumus, juridisko un citu literatūru, metodiskos norādījumus un dažādas publikācijas laikrakstos un žurnālos). Veidojot studiju darbu, centos apkopot vajadzīgajā secībā tam nepieciešamo informāciju, koncentrējot būtiskākās iezīmes.
Studiju darbā tiks detalizētāk analizēts:
Koplīguma rašanās vēsture – nepieciešamība uzlabot darbinieku sociālās garantijas,
- koplīguma attīstība viena uzņēmuma ietvaros.
Vispārējs koplīguma saturs:
- koplīgumā iekļaujamā informācija,
- koplīguma likumiska noslēgšanas kārtība,
- koplīguma puses,
- koplīguma pušu saistības un to izpilde.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto un savu viedokli, centīšos izteikt secinājums, kā arī ieteikumus darba koplīguma pilnveidošanai, kas ir būtisks, jo tādā veidā uzlabo darbinieka sociālās garantijas.
Cilvēkam ir tieksme un nepieciešamība radīt sev labvēlīgu stāvokli, t.sk. arī darba apstākļus, un darbs aizņem mūsu dzīves lielāko daļu. Taču, lai arī ko mēs domātu par darba devēju, arī viņš ir tāds pats cilvēks, kurš vēlas uzlabot savu labklājību un cenšas visus konfliktus atrisināt mierīgā ceļā. Iespējams, tieši tāpēc arī radās nepieciešamība darbiniekiem uzlabot savus darba apstākļus un vidi, darba devējam – veidot stabilas ražošanas attiecības, kas novērstu streiku draudus, jo tie rada lielus zaudējums. Bija radusies nepieciešamība izveidot kādu savstarpēju vienošanos. Vienu no šādām papildus vienošanās mēs saucam par darba koplīgumu. Šajā sadaļā es sniegšu nelielu ieskatu koplīguma rašanās un izveidošanās vēsturē.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izdotajos ieteikumos ir minēts, ka “.. darba koplīguma sastādīšanas un noslēgšanas prakses sākums ir meklējams Anglijā, kad 1824.gadā arodbiedrības tika ar likumu oficiāli atzītas”.1 Šķiet, ka deviņpadsmitais gadsimts paliks vēsturē ar daudziem strādnieku gājieniem un demonstrācijām, tādā veidā strādniekiem paužot savu neapmierinātību par savu darba stāvokli. Darba devējiem arī šādas situācijas nebija labvēlīgas, jo darbs netika veikts un radās tikai zaudējumi. Paši pirmie šādi kolektīvie līgumi ietvēra sevī visvairāk tagad un arī agrāk debatējamos jautājumus – darba samaksu un darba laiku.…
