-
Darba laiks
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 2 | |
Darba laika jēdziens | 3 | |
Darba laiks | 3 | |
Darba laika vispārīgie noteikumi | 4 | |
Normālais darba laiks | 4 | |
Nepilns darba laiks | 6 | |
Virsstundu darbs | 7 | |
Darba laika organizācija | 9 | |
Nakts darbs | 10 | |
Maiņu darbs | 12 | |
Summētais darba laiks | 15 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 19 |
Summētais darba laiks.
Darba devējs var noteikt summēto darba laiku, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, piemēram, ražojošos uzņēmumos, pakalpojumus un dažādos palīdzību sniedzošos uzņēmumos ir nepieciešamība pēc cita darbinieku nodarbināšanas laika, – atbilstoši summētam darba laikam. Jāatzīmē, ka parasti šajos uzņēmumos ne visi tā darbinieki tiek pakļauti summētam darba laikam, bet gan tikai tie, kuriem nav iespējams ievērot normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Piemēram, nepamatoti būtu pakļaut summētam darba laikam uzņēmuma grāmatvedi, personāla inspektoru, juristu vai citus administratīvā darba veicējus, jo šīs darbinieku kategorijas ir iespējams nodarbināt atbilstoši normālajam darba laikam. 19
Ja uzņēmumā pastāv dalītā darbinieku nodarbināšana, tad darba devēja pienākums būtu darba kārtības noteikumos noteikt: kuras profesijas (amata) darbinieki pakļauti normālajam darba laikam un, kuri – summētam darba laikam.
Praksē summēto darba laiku plaši izmanto arī automobiļu, autobusu un taksometru vadītājiem, apsardzes dežurantiem, katlumāju operatoriem, kā arī darbiniekiem, kuru darba saistīts ar biežiem komandējumiem (darba) braucieniem, arī dažādu mehānismu, iekārtu remonta strādniekiem, kas veic iepriekš neparedzētus un steidzamus remonta darbus u.c. 20
Pirms summētā darba laika organizācijas ieviešanas darba devējam jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem (DL 140.p.1.d.). Darbinieku pārstāvji ir arodbiedrība un darbinieku pilnvarotie pārstāvji. Likumā nav noteikts, ka, ja uzņēmumā nav darbinieku pārstāvju, darba devēja pienākums būtu konsultēties ar pašiem darbiniekiem. Līdz ar to gadījumos, kad uzņēmumā nav izvirzīti darbinieku pārstāvji, summētā darba laika noteikšana paliek darba devēja ziņā.
Summētais darba laiks kā darba laika organizācijas veids DL ir diezgan vāji reglamentēts. Darba devēji pie šādas darba laika organizācijas var neievērot likumā noteikto diennakts atpūtas režīmu un mēnesi iepriekš nepaziņot darbiniekam precīzi darba laika grafiku kā tas ir noteikts maiņu darba organizācijas gadījumā.
Summētais darba laiks pēc savas būtības raksturojas ar haotiski un bieži vien nepietiekami savlaicīgi nezināmu darba laika sākumu un beigām, atšķirīgu dienas un nedēļas nostrādāto stundu skaitu.21 Ja ir noteikts summētais darba laiks, darbinieka darba dienas ilgumu nosaka darba devējs (piemēram, darba grafikā), un tas var atšķirties atsevišķās nedēļas dienās.
DL 140. p. 2.d. reglamentē to, ka summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā, ja vien darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts citādi. Tomēr praksē šo normu ir grūti piemērot tāpēc, ka darba laiks − nostrādātās dienas (stundas)− darba devējam ir jāuzskaita katru mēnesi un mēneša norma var nesakrist ar 168 stundām, jo darba laika mēneša norma var mainīties diezgan plašā diapazonā. Tāpat arī nopelnītā darba samaksa darbiniekam ir jāaprēķina un jāizmaksā katru mēnesi.
…
Kursa darba tēma veltīta darba laika organizācijai un darba laika veidiem. Normas, kas reglamentē darba laiku, ir cieši saistītas ar citām Darba likuma (turpmāk tekstā DL) normām, kas reglamentē darba samaksu, darba līgumu un koplīgumu, atpūtas laiku u. c. normas. Darba laiks un darba un privātās dzīves līdzsvars ir svarīgi jautājumi Eiropas Savienības politiskajā darba kārtībā. Daudzveidīgajā un ātri mainīgajā ekonomiskajā klimatā gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem ir vajadzīgs elastīgums. Darba laiks var ievērojami iespaidot uzņēmumu efektivitāti, ražīgumu un konkurētspēju, nemaz nerunājot par darbinieku veselību, labklājību un motivāciju Katra darbinieka svarīga dzīves sastāvdaļa ir darbā pavadītais laiks. Taču darba laiks nesaraujami saistīts ar atpūtas laiku. Cilvēka pavadītais laiks gan darbā, gan atpūtā ir vienlīdz svarīgs. Latvijā cilvēki strādā virsstundas, strādā naktīs un saņem naudu aploksnēs, lai palielinātu savu ienākumus.
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Darba tiesības Valsts ieņēmumu dienestā
Research Papers for university12
-
Darbaspēks un darba organizēšana ražošanā
Research Papers for university27
-
Darba samaksas sistēma NBS
Research Papers for university20
-
Darba vadīšana
Research Papers for university14
Evaluated! -
Darba laiku veidi
Research Papers for university10