Darba līgums kā darba tiesisko attiecību pamats

Darba līguma vēsturiskā izcelšanās

Pirms sākt analizēt darba līguma nozīmi darba tiesiskajās attiecībās, vispirms jāielūkojas vēsturē. Var minēt principus, kas laika gaitā izveidojušies kā vispārīgas līguma pazīmes: “Līguma noslēgšanas brīvprātīgums vai pušu brīvība, noslēdzot līgumu. Saskaņā ar šo principu puses brīvprātīgi nosaka, pirmkārt, noslēgt vai nenoslēgt līgumu un, otrkārt, līguma saturu. Pušu (kā partneru) vienlīdzība. Pušu vienošanās par visiem būtiskiem līguma aspektiem. Izpildes obligātums “pacta sunt servanta“ (līgums ir jāizpilda). Saskaņā ar šo principu tiek veidotas mūsdienu līgumsaistības, jo līgumam ir likuma spēks attiecībā uz tā dalībniekiem. Līguma pušu savstarpējā atbildība par saistību nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu. Pārkāpjot līgumā paredzētās saistības, vainīgajam rodas nelabvēlīgas sekas. Līgumu nodrošinājums likumdošanā (sevišķi romāņu ģermāņu tiesībās), kas piedod tiem juridisku spēku.“
Jau Senajā Romā saistību tiesībām ir liela nozīme, tā ir visizkoptākā romiešu tiesību nozare. “Sevišķi detalizēti tika izstrādātas normas par līgumiem, līgumu slēgšanas noteikumiem, utt.”
Tāpat kā šodien slēdzot līgumus, arī toreiz tiek ievēroti nosacījumi par līguma būtiskajām sastāvdaļām, gribas izteikumu, līguma termiņiem. Arī tolaik iespējams noslēgt vairāku līgumu veidus. Darba līguma kā tāda vēl nav, bet tas veidojas pēc īres (nomas) līguma parauga - “darba līguma kā darbu īres pirmatnējā forma meklējama verdzībā.” Tas izskaidrojams ar to, ka pārsvarā tiek izmantots vergu darbaspēks - “senajā Bābelē un Grieķijā vergu neatzina par cilvēku (tiesību subjektu), bet gan par lietu (tiesību priekšmetu). Vergus izīrēja noteiktam darbam vai arī uz noteiktu laiku.

…