Darba tiesisko attiecību izbeigšana pēc darba devēja iniciatīvas

Latvijas Republikā darba tiesiskās attiecības, tajā skaitā, darba tiesisko attiecību izbeigšanu, regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautiskās tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.
Ar 2002. gada 01. jūniju stājas spēkā Darba likums, kas ir saistošs visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiska statusa un darbiniekiem, ja vien darba devēju un darbinieku savstarpējas tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata1.
Darba devējiem, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, stingri jāievēro Darba likuma prasības, uzņēmumā spēkā esošā darba koplīguma noteikumus, kā arī ar darbinieku noslēgtā darba līguma nosacījumus. Darba tiesisko attiecību izbeigšana ir aktuāla tēma gan no darbinieka puses, tā arī no darba devēja puses, sevišķi praktiskajā darbā. Bieži vien radās situācijas, kad viena no pusēm uzteic darba līgumu. Nevar noliegt, ka tieši par šo jomu darba strīdos nereti tiek iesaistīta tiesa. Arvien vairāk, darbinieki, cenšoties aizstāvēt savas tiesības, griežas tiesā ar prasību atzīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu par nelikumīgu vai arī lūdzot tiesu atjaunošanu darbā utm. Tādēļ, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir labi jāpārzina darba tiesisko attiecību izbeigšanas regulējumu spēkā esošajā likumdošanā, lai nerastos tiesību strīds.
Šī darba mērķis ir raksturot darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc darba devēja iniciatīvas, respektīvi, LR Darba likumā paredzētos gadījumus, kad darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, kā arī analizēt ar šo saistītu tiesu praksi un nedaudz apskatīt minētās tēmas regulējumu Eiropas Savienības tiesību normās.…