SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Autore, analizējot darbinieka atpūtas laiku, nonāca pie sekojošiem secinājumiem: 1) Atpūtas laiks ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata. 2) Pārtraukums darbā, kas domāts atpūtai un ēšanai darbiniekam pienākas, ja dienas darba laiks ir ilgāks par 6 stundām. Šāda likuma norma nozīmē, ka tajos gadījumos, kad darbinieks strādā nepilnu darba laiku, kas vienā darba dienā ir īsāks par 6 stundām pie attiecīgā darba devēja, pārtraukumi darba laikā var netikt paredzēti. Bet pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām. 3) Pārtraukums bērna barošanai ir ne mazāks kā 30 minūtes vienam bērnam, bet, ja darbiniekam ir divi bērni vai vairāki vecumā līdz pusotram gadam, tad jāpiešķir vismaz vienu stundu ilgs pārtraukums.
4) Saskaņā ar Darba Likuma 142. pantā noteikto, diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja noteikts summētais darba laiks; 5) Darbs svētku dienās ir pieļaujams tikai izņēmuma gadījumā, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību;
…
