Šo tēmu izvēlējos tāpēc, ka jau vairākus gadus nodarbojos ar dzīvojamo māju sagatavošanu privatizācijai. Sākotnēji kā konkursa kārtībā ieguvušas firmas pārstāve, tagad kā Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas Dzīvojamo māju sagatavošanas nodaļas Zemesgrāmatu sagatavošanas sektora vadītāja. Iespējams, ka šajā gadījumā, nebūtu prātīgākais lepoties ar vārdiem “vairākus gadus”, bet ar to es vēlējos uzsvērt to, ka šajā laika periodā man nācies sastapties ar dažādām prasībām un attieksmi pret dzīvojamo māju sagatavošanu un to nodošanu privatizācijai. Šīs attieksmes mainīgo raksturu pasvītro nemitīgās izmaiņas privatizācijas likumdošanā, kā arī atsevišķu papildus normatīvo aktu pieņemšana. Turklāt, jāatzīst, ka līdzīgi likumdošanai ir novērota arī vadošo amatpersonu maiņa (vismaz Rīgā, noteikti) ne tikai Privatizācijas komisijā, bet arī Valsts zemes dienestā, Rīgas domes struktūrās. Šīs amatpersonu maiņas parasti ļoti būtiski ietekmē dzīvojamo māju privatizācijas sagatavošanas posmu, jo katrs no viņiem ienes savādāku vienu un to pašu likumu traktējumu un izpildi.
Nenoliedzami, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šobrīd var uzskatīt, ka privatizācijai būtu jābūt iegājušai finiša taisnē, jo piemēram Rīgā uz doto brīdi privatizācijai vēl nav nodotas aptuveni 900 mājas, kas kopumā sastāda 15 % no visām Rīgā esošajām pašvaldības privatizējamajām dzīvojamām mājām. Taču, tāpat kā bērns ar gadiem gūst zināšanas un pieņemas gudrībā, tāpat arī dzīvokļu privatizācijas process top arvien “kristālskaidrāks”, un bieži vien tā vietā lai nobeigtu kādas dzīvojamās mājas privatizācijas sagatavošanu, nākas atgriezties pie iepriekšējos gados privatizācijai nodoto māju sakārtošanas, jo tiek konstatētas kādas tehniskas, neizdarības kļūdas, vai dažāda rakstura neapmierinātību izsaka privatizēto dzīvokļu īpašnieki vai agūto zemju īpašnieki.…
