5.2. Tiesībaizsardzības reaģēšanas pastiprināšana
Efektīva kibernoziegumu izmeklēšana un kriminālvajāšana ir galvenais faktors, kas attur no kibernoziegumu veikšanas. Tomēr pašreizējā procesuālā sistēma ir labāk jāpielāgo interneta laikmetam . Kiberuzbrukumu veikšanas ātrums var pārslogot ES procedūras, kā arī radīt konkrētu vajadzību pēc ātras pārrobežu sadarbības. CP3 īsteno praktiskus pasākumus, lai uzlabotu pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem krimināllietu izmeklēšanā, kas ietver arī finansējumu pārrobežu sadarbības apmācībai, elektroniskas platformas izstrādi informācijas apmaiņai ES un tiesiskās sadarbības formu standartizēšanu dalībvalstīs. Vēl viens šķērslis efektīvai kriminālvajāšanai ir atšķirīgās tiesu ekspertīzes procedūras, kuras izmanto elektronisko pierādījumu vākšanai kibernoziegumu izmeklēšanā dažādās dalībvalstīs. To varētu risināt, strādājot pie kopēju tiesu ekspertīzes standartu izveides. Turklāt tiesu ekspertīzes spējas ir jāpastiprina, lai sekmētu izsekojamību un attiecināmību. Viens no veidiem varētu būt tiesu ekspertīzes spēju attīstība Eiropolā, pielāgojot esošos budžeta un cilvēkresursus Eiropola Eiropas kibernoziedzības apkarošanas centrā, lai apmierinātu pieaugošo nepieciešamību pēc operatīvā atbalsta pārrobežu kibernoziegumu izmeklēšanā. Cits veids būtu iepriekš minētajā tehniskajā ievirzē attiecībā uz šifrēšanu pētīt, kā tās ļaunprātīga izmantošana rada būtiskas problēmas cīņā pret smagiem noziegumiem, tostarp terorismu un kibernoziegumiem.
Anonimizācijas rīku plašā pieejamība ļauj noziedzniekiem vieglāk paslēpties. “Tumšais tīkls” ir pavēris jaunas iespējas noziedzniekiem piekļūt bērnu seksuālās izmantošanas materiāliem, narkotikām vai ieročiem, bieži vien ar niecīgu risku tikt pieķertiem. Tas tagad ir arī galvenais kibernoziedzībā izmantoto rīku, piemēram, ļaunprogrammatūras un uzlaušanas rīku, avots. Eiropolam vajadzētu atvieglot un atbalstīt izmeklēšanu saistībā ar tumšo tīklu, novērtēt apdraudējumu un palīdzēt noteikt jurisdikciju un noteikt prioritāti augsta riska gadījumiem, un ES varētu būt vadošā loma starptautiskās darbības koordinēšanā. Viena no kibernoziedzības jomām, kuras izplatība arvien pieaug, ir kredītkaršu datu vai citu elektronisku maksāšanas līdzekļu krāpnieciska izmantošana. Maksājumu dati, kurus iegūst, veicot kiberuzbrukumus tiešsaistes mazumtirgotājiem vai citiem likumīgiem uzņēmumiem, pēc tam tiek pārdoti tiešsaistē, un noziedznieki var tos izmantot krāpšanai . Autorei ir priekšlikumi pastiprināt atturēšanas pasākumus, izmantojot direktīvu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem . Tās mērķis ir atjaunināt esošos noteikumus šajā jomā un stiprināt tiesībaizsardzības spēju apkarot šo noziedzības veidu.
…
